2012. gada Brazīlijas Grand Prix - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for 2012. gada Brazīlijas Grand Prix.

2012. gada Brazīlijas Grand Prix

Vikipēdijas lapa

2012. gada Brazīlijas Grand Prix
Interlaguša
Informācija par trasi
Datums 2012. gada 23. novembris25. novembris
Apļi 71
Trases garums 4,309 km
Sacīkstes garums 305,909 km
Laikapstākļi lietus
Pirmā starta vieta
Pilots
Luiss Hamiltons
Komanda
McLaren-Mercedes
Laiks 1:12.458
Ātrākais aplis
Pilots
Luiss Hamiltons
Komanda
McLaren-Mercedes
Laiks 1:18.069 (38. aplī)
Goda pjedestāls
Pirmā vieta
Džensons Batons
McLaren-Mercedes
Otrā vieta
Fernando Alonso
Ferrari
Trešā vieta
Felipe Masa
Ferrari

2012. gada Brazīlijas Grand Prix (oficiālais nosaukums: Formula 1 Grande Prêmio Petrobras do Brasil 2012[1]) bija Formula 1 pasaules čempionāta 2012. gada sezonas pēdējais, divdesmitais posms, kas norisinājās 25. novembrī Brazīlijā, Interlagušas trasē. Uzvaru guvu Džensons Batons, bet Sebastiāns Fetels, finišējot sestajā vietā, guva pietiekami daudz punktu, lai kļūtu par pasaules čempionu.

Pirms šīm sacīkstēm Sebastiāns Fetels čempionāta kopvērtējumā bija par 13 punktiem priekšā tuvākajam konkurentam Fernando Alonso, kas nozīmēja, ka Alonso būtu jāfinišē pjedestāla pozīcijā, lai potenciāli kļūtu par pasaules čempionu, ja Fetels finišētu zemā pozīcijā (un gūtu maz punktu).[2]

Sacīkstes

No pirmās starta rindas startēja abi McLaren piloti, Luiss Hamiltons (kuram šī bija pēdējā sacīkste McLaren sastāvā pirms pāriešanas uz Mercedes) un Džensons Batons. Sebastiāns Fetels, startējis no ceturtās pozīcijas, sacīkšu pirmajā aplī sadūrās ar Bruno Sennu, tomēr turpināja sacīkstes pēdējā, 24. pozīcijā. Lietainajā trasē Fetelam izdevās strauji atgūt pozīcijas, kamēr viņa konkurents cīņā par čempiona titulu, Fernando Alonso, turpināja sacīkstes pirmajā sešiniekā.

Lietum pieņemoties spēkā, lielākā daļa pilotu mainīja riepas, kamēr Džensons Batons un Force India pilots Niko Hilkenbergs turpināja braukt ar slikiem, kas izrādījās pareizs lēmums, jo lietus drīz vien pierima un pārējie atkal mainīja riepas uz sausā laika riepām, nodrošinot Batonam un Hilkenbergam gandrīz minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Sacīkšu 19. aplī Hilkenbergs apdzina Batonu.

Trasē atrodošos formulu detaļu dēļ 23. aplī trasē devās drošības mašīna, likvidējot līderu lielo pārsvaru. Alonso un Fetels tobrīd atradās attiecīgi ceturtajā un piektajā pozīcijā. Pēc sacīkšu atsākšanās Sauber braucējs Kamui Kobajaši apdzina Fetelu, bet Hamiltons — Batonu un vēlāk, Hilkenbergam kādā līkumā saslīdot un zaudējot ātrumu, Hamiltons kļuva par sacīkšu līderi, tomēr Hilkenbergs turpināja cieši sekot Hamiltonam un 54. aplī starp braucējiem, kas bija atpalikuši par apli, Hilkenbergs vēlreiz zaudēja kontroli pār formulu, ietriecās Hamiltona formulā, liekot tam izstāties, savukārt pats Hilkenbergs saņēma boksu caurbraukšanas sodu, kā rezultātā viņš atkrita uz piekto vietu, kurā arī finišēja.[3] Pēc šīs sadursmes vadību pārņēma Batons.

Lietum atsākoties, Fetels bija viens no pirmajiem, kas devās boksos mainīt riepas, tomēr radio sakaru traucējumu dēļ viņa komanda nebija tam gatava un viņš zaudēja laiku. Tikmēr Ferrari pilots Felipe Masa bija izvirzījies otrajā vietā, bet 62. aplī palaida garām komandas biedru Alonso.

Mihaels Šūmahers savas karjeras pēdējā sacīkstē bija startējis no 13. pozīcijas un neilgi pirms sacīkšu beigām bija salīdzinoši augstajā sestajā pozīcijā, bet, kad viņu panāca tautietis Sebastians Fetels, Šūmahers palaida viņu garām bez cīņas, atvieglojot Fetela cīņu par čempiona titulu.[4]

Stiprajā lietū dažus apļus pirms finiša avāriju piedzīvoja Force India pilots Pauls di Resta, trasē izbrauca drošības mašīna un sacīkstes tā arī noslēdzās. Alonso finišēja otrais, bet Fetels — sestais, čempionāta kopvērtējumā par trim punktiem apsteidzot Alonso un līdz ar to izcīnot trešo čempiona titulu pēc kārtas.[5]

11. vietā finišēja Caterham pilots Vitālijs Petrovs, ļaujot komandai konstruktoru kausa kopvērtējumā apsteigt Marussia.

Hamiltonam izstājoties un abiem Ferrari pilotiem finišējot pjedestāla pozīcijās, Ferrari izdevās noturēt otro vietu kopvērtējumā.

Pēc sacīkstēm medijos un F1 sabiedrībā tika plaši diskutēts par vairākiem Sebastiana Fetela apdzīšanas manevriem, kurus viņš it kā bija veicis dzelteno karogu zonās. Ferrari pat nosūtīja oficiālu vēstuli FIA, lūdzot skaidrojumu par šo manevru atbilstību noteikumiem. Ja Fetelam tiktu piemērots tipiskais 20 sekunžu sods par šādu pārkāpumu, viņa sacīkšu rezultāts būtu devītā nevis sestā vieta, kas nozīmētu, ka par čempionu kļūtu Alonso. Tomēr FIA atbildēja, ka konkrētie apdzīšanas manevri nebija noteikumu pārkāpumi.[6]

Rezultāti

Kvalifikācija

Poz. Nr. Pilots Komanda 1. sesija 2. sesija 3. sesija SV
1 4
Luiss Hamiltons
McLaren-Mercedes 1:15.075 1:13.398 1:12.458 1
2 3
Džensons Batons
McLaren-Mercedes 1:15.456 1:13.515 1:12.513 2
3 2
Marks Vebers
Red Bull-Renault 1:16.180 1:13.667 1:12.581 3
4 1
Sebastiāns Fetels
Red Bull-Renault 1:15.644 1:13.209 1:12.760 4
5 6
Felipe Masa
Ferrari 1:16.263 1:14.048 1:12.987 5
6 18
Pastors Maldonado
Williams-Renault 1:16.266 1:13.698 1:13.174 161
7 12
Niko Hilkenbergs
Force India-Mercedes 1:15.536 1:13.704 1:13.206 6
8 5
Fernando Alonso
Ferrari 1:16.097 1:13.856 1:13.253 7
9 9
Kimi Reikenens
Lotus-Renault 1:16.432 1:13.698 1:13.298 8
10 8
Niko Rosbergs
Mercedes 1:15.929 1:13.848 1:13.489 9
11 11
Pauls di Resta
Force India-Mercedes 1:15.901 1:14.121 10
12 19
Bruno Senna
Williams-Renault 1:15.333 1:14.219 11
13 15
Serhio Peress
Sauber-Ferrari 1:15.974 1:14.234 12
14 7
Mihaels Šūmahers
Mercedes 1:16.005 1:14.334 13
15 14
Kamui Kobajaši
Sauber-Ferrari 1:16.400 1:14.380 14
16 16
Daniels Ričardo
Toro Rosso-Ferrari 1:16.744 1:14.574 15
17 17
Žans Ēriks Verņs
Toro Rosso-Ferrari 1:16.722 1:14.619 17
18 10
Romēns Grožāns
Lotus-Renault 1:16.967 18
19 21
Vitālijs Petrovs
Caterham-Renault 1:17.073 19
20 20
Heiki Kovalainens
Caterham-Renault 1:17.086 20
21 24
Timo Gloks
Marussia-Cosworth 1:17.508 21
22 25
Šarls Piks
Marussia-Cosworth 1:18.104 22
23 23
Narains Kartikejans
HRT-Cosworth 1:19.576 23
24 22
Pedro de la Rosa
HRT-Cosworth 1:19.699 24
107% laiks: 1:20.330
Avots:[7]
Piezīmes
  • ^1Pastors Maldonado saņēma desmit starta vietu sodu par sezonas laikā saņemto trešo piezīmi — šajā gadījumā par to, ka nebija pamanījis FIA aicinājumu uz pārbaudi kvalifikācijas otrajā sesijā.[8]

Sacīkstes

Vieta Nr. Pilots Komanda Apļi Laiks/izstāšanās SV Punkti
1 3
Džensons Batons
McLaren-Mercedes 71 1:45:22.656 2 25
2 5
Fernando Alonso
Ferrari 71 +2.734 7 18
3 6
Felipe Masa
Ferrari 71 +3.615 5 15
4 2
Marks Vebers
Red Bull-Renault 71 +4.936 3 12
5 12
Niko Hilkenbergs
Force India-Mercedes 71 +5.708 6 10
6 1
Sebastiāns Fetels
Red Bull-Renault 71 +9.453 4 8
7 7
Mihaels Šūmahers
Mercedes 71 +11.907 13 6
8 17
Žans Ēriks Verņs
Toro Rosso-Ferrari 71 +28.653 17 4
9 14
Kamui Kobajaši
Sauber-Ferrari 71 +31.250 14 2
10 9
Kimi Reikenens
Lotus-Renault 70 +1 aplis 8 1
11 21
Vitālijs Petrovs
Caterham-Renault 70 +1 aplis 19
12 25
Šarls Piks
Marussia-Cosworth 70 +1 aplis 22
13 16
Daniels Ričardo
Toro Rosso-Ferrari 70 +1 aplis 15
14 20
Heiki Kovalainens
Caterham-Renault 70 +1 aplis 20
15 8
Niko Rosbergs
Mercedes 70 +1 aplis 9
16 24
Timo Gloks
Marussia-Cosworth 70 +1 aplis 21
17 22
Pedro de la Rosa
HRT-Cosworth 69 +2 apļi 24
18 23
Narains Kartikejans
HRT-Cosworth 69 +2 apļi 23
19 11
Pauls di Resta
Force India-Mercedes 68 Avārija 10
Izst. 4
Luiss Hamiltons
McLaren-Mercedes 54 Sadursme 1
Izst. 10
Romēns Grožāns
Lotus-Renault 5 Avārija 18
Izst. 18
Pastors Maldonado
Williams-Renault 1 Avārija 16
Izst. 19
Bruno Senna
Williams-Renault 0 Sadursme 11
Izst. 15
Serhio Peress
Sauber-Ferrari 0 Sadursme 12
Avots:[9]

Kopvērtējums

Braucēju čempionāts
Vieta Pilots Punkti
1
Sebastiāns Fetels
281
2
Fernando Alonso
278
3
Kimi Reikenens
207
4
Luiss Hamiltons
190
1
5
Džensons Batons
188
Konstruktoru čempionāts
Vieta Komanda Punkti
1
Red Bull-Renault
460
2
Ferrari
400
3
McLaren-Mercedes
378
4
Lotus-Renault
303
5
Mercedes
142
  • Piezīme: abās punktu ieskaitēs parādītas tikai pirmās piecas pozīcijas.


Atsauces

Priekštecis:
2012. gada ASV Grand Prix
Formula 1 Grand Prix izcīņa
878. sacīkste
Pēctecis:
2013. gada Austrālijas Grand Prix
Priekštecis:
2011. gada Brazīlijas Grand Prix
Brazīlijas Grand Prix izcīņa
41. sacīkste
Pēctecis:
2013. gada Brazīlijas Grand Prix
{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
2012. gada Brazīlijas Grand Prix
Listen to this article