27. martā Indija izmēģināja pretpavadoņu ieroci, kļūstot par ceturto valsti (pēc PSRS / Krievijas, ASV un Ķīnas), kas tādu izmēģinājusi.
2019. gadā pirmo lidojumu veica vairākas jaunas nesējraķetes un to modifikācijas:
Hyperbola 1, Ķīnas privāta uzņēmuma i-Space raķete ar celtspēju 300 kg zemā orbītā;
Jielong 1, Ķīnas valsts uzņēmuma Ķīnas raķešu tehnikas akadēmijas cietās degvielas raķete ar celtspēju 200 kg solārsinhronā orbītā;
OS-M1, Ķīnas privāta uzņēmuma OneSpace cietās degvielas raķete ar celtspēju 112 kg solārsinhronā orbītā (pirmais starts 27. martā beidzās ar avāriju);
PSLV-DL, Indijas raķešu saimes PSLV modifikācija ar diviem starta paātrinātājiem;
PSLV-QL, PSLV modifikācija ar četriem starta paātrinātājiem.
Ķīnai pēc diviem neveiksmīgiem startiem beidzot izdevās veiksmīgi palaist tās smagāko nesēju Chang Zheng 5 (25 t zemā orbītā, 14 t ģeostacionārajā pārejas orbītā).
2019. gadā pēdējo lidojumu veica raķešu modifikācijas:
Ķīnas zonde Chang'e 4 3. janvārī veica pirmo mīksto nosēšanos Mēness pretējā pusē.
Indija jūlijā uzsāka aizkavēto Chandrayaan-2 Mēness orbitālā aparāta, nolaižamā aparāta un mobiļa misiju; septembrī tas sasniedza Mēness orbītu, bet Vikram nolaižamais aparāts ietriecās Mēness virsmā.
2019. gada februārī vienīgais Google Lunar X Prize dalībnieks Izraēlas nevalstiskā organizācija SpaceIL palaida kosmisko aparātu Beresheet ar mērķi nolaisties un Mēness ar mobili pabraukt pa tā virsmu; aprīlī tas veica nolaišanos, bet nogāzās uz Mēness.
Starpplanētu zondes
Zonde New Horizons 1. janvārī veica Koipera joslas objekta 2014 MU69 (486958 Arrokots) pārlidojumu.. Šis ir vistālākais objekts no Saules, ko jebkad tuvumā ir novērojis kosmiskais aparāts.
Japānas zonde Hayabusa2 visu gadu veica asteroīda 162173 Rjūgū pētīšanu, nometot uz tā virmas vairākus aparātus un ievācot grunts paraugus, līdz novembrī tā sāka ceļu atpakaļ uz Zemi.
13. februārī NASA paziņoja par Marsa mobiļa misijas izbeigšanu; tas uz planētas nostrādāja 15. gadus.
Kosmiskās observatorijas
13. jūlijā tika palaista Krievijas un Vācijas rentgenstaru observatorija Spektr-RG.
Decembrī tika palaists Eiropas kosmiskais teleskops CHEOPS, kas paredzēts zināmo citplanētu izmēru precizēšanai.
Citi pētnieciskie pavadoņi
11. oktobrī tika palaists NASA jonosfēras pētniecības pavadonis ICON.
ASV uzņēmuma SpaceX izstrādātais kosmosa kuģis Crew Dragon martā bezpilota izmēģinājumu lidojumā Crew Demo-1 devās uz SKS. Lai gan Crew Dragon pirmais pilotējamais lidojums bija plānots līdz gada beigām, aprīlī glābšanas sistēmas izmēģinājumu laikā uzsprāga Crew Demo-1 kapsula. Tādējādi, lai veiktu modifikācijas, pilotējamais lidojums tika pārcelts uz nākamo gadu.
Decembrī Boeing palaida savu kosmosa kuģi Starliner Orbital Flight Test bezpilota režīmā. Kosmosa kuģa programmatūras kļūmes dēļ tas bija ievadīts neparedzētā orbītā, tāpēc galveno uzdevumu saslēgties ar SKS nevarēja izpildīt. Atšķirībā no citiem ASV kosmosa kuģiem, Starliner nolaišanās notika ar izpletņiem uz sauszemes.
Jūlijā Ķīnas kosmiskā laboratorija (orbitālā stacija) Tiangong 2 beidza lidojumu.
ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists Zemes tālizpētes pavadonis EgyptSat A un sakaru pavadonis Helios Wire 4;
zonde Hayabusa2 nolaidās līdz asteroīda 162173 Rjūgū virsmai, ievāca grunts paraugus un atgriezās orbītā.
22. februāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis Nusantara Satu (PSN-6), Mēness nolaižamais aparāts Beresheet un pavadonis S5.
25. februāris — kravas kuģis Cygnus OA-10 novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
27. februāris — ar nesējraķeti Sojuz ST-B / Fregat-MT palaisti sakaru pavadoņi OneWeb F006, OneWeb F007, OneWeb F008, OneWeb F010, OneWeb F011, OneWeb F012.
Marts
2. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust pirmajā izmēģinājumu lidojumā Crew Demo-1 bezpilota režīmā palaists kosmosa kuģis Crew Dragon.
raķete PDV-II trāpīja Zemes mākslīgajam pavadonim, tādējādi Indija kļuva par 4. valsti (pēc PSRS / Krievijas, ASV un Ķīnas), kas izmēģinājusi pretpavadoņu ieroci;
nesējraķetes OS-M1 avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis Lingque 1B.
ar nesējraķeti Sojuz ST-B / Fregat-MT palaisti sakaru pavadoņi O3b FM17, O3b FM18, O3b FM19, O3b FM20.
5. aprīlis — zonde Hayabusa2 pietuvojās asteroīdam 162173 Rjūgū, nometa uz tā sprāgstvielu lādiņu SCI, tad attālinājās no asteroīda, pa ceļam palaižot kameras ierīci DCAM-3, līdz tika detonēts SCI.
12. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi RCM-1, RCM-2, RCM-3.
17. jūnijs — no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi Raavana 1 (Šrilankas pirmais pavadonis), NepaliSat-1 (Nepālas pirmais pavadonis), Uguisu, SpooQy-1.
19. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 11 palaisti Zhuhai-1 Zemes tālizpētes pavadoņi OVS-3, OHS-3A, OHS-3B, OHS-3C, OHS-3D.
22. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M19, BeiDou-3 M20.
24. septembris — ar nesējraķeti H-IIB palaists kravas kuģis Kounotori 8, tā kravas telpā pavadoņi NARSSCube-1, AQT-D, RWASAT-1 (Ruandas pirmais pavadonis).
5. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists kravas kuģis SpaceX CRS-19, tā kravas telpā arī pavadoņi AzTechSat-1, CryoCube 1, SORTIE, CIRiS, EdgeCube.
ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists Zemes tālizpētes pavadonis CBERS-4A (Ziyuan 1-04A), kā arī pavadoņi ETRSS-1 (Etiopijas pirmais pavadonis), FloripaSat 1, Tianqin 1 (CAS 6), Yuheng, Shuntian, Tianyan 01, Tianyan 02, Weilai 1R;
ar nesējraķeti Atlas V/422 pirmajā izmēģinājumu lidojumā bezpilota režīmā palaists kosmosa kuģis CST-100 StarlinerBoeing Orbital Flight Test, kosmosa kuģa kļūmes dēļ tas ievadīts neparedzētā orbītā; līdz ar to atcelts tuvošanās mēģinājums SKS.