95 tēzes
From Wikipedia, the free encyclopedia
95 tēzes ir Mārtiņa Lutera sacerējums, kurā viņš kritizēja katoļu baznīcas izrīcības, apgalvojot, ka tā ar savu naudaskāri un nepietiekamo dievbijību bendējot vienkāršās tautas ticību Dievam. Pēc leģendas, viņš šīs savas tēzes 1517. gada 31. oktobrī pienaglojis pie Vitenbergas klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves[1] un mūsdienās bieži tiek apšaubīts.[nepieciešama atsauce] Taču viņš noteikti uzrakstījis šīs tēzes un ap šo laiku nosūtījis tās apkaimes bīskapiem, vēlēdamies tās izdiskutēt. Lutera draugi tās negaidīti pašam Luteram izplatīja arī plašai publikai, kas sadusmoja Romu.