Aļģes
From Wikipedia, the free encyclopedia
Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.[1] Raksturīgākā kopējā pazīme ir fotosintētisku pigmentu esamība aļģu šūnās. Visas aļģes satur vismaz viena veida hlorofilu, kas nodrošina autotrofu barošanos gaismā, kā arī citus pigmentus, kas piešķir tām dažādu krāsu.[2][3] Atšķirībā no augiem tām ir daudzveidīgas formas (kausveida, lentveida, spirālveida u. c.) hloroplasti, kurus sauc par hromatoforiem. Aļģu šūnas sedz membrāna un šūnapvalks, kas satāv no hemicelulozes un pektīna. Šūnās ir visi eikariotiem raksturīgie organoīdi.[4] Zilaļģēm šūnas uzbūve ir atšķirīga. Aļģes ir gan mikroskopiski vienšūnas organismi, gan to kolonijas, gan daudzšūnu organismi, kuru lapoņveida ķermenis var būt vairākus desmitus metru garš. Mūsdienu taksonomijā starp aļģēm ir dažādu bioloģisku valstu un pat impēriju pārstāvji: gan monēras, gan protisti. Aļģes aug galvenokārt ūdenī (piestiprinājušās vai brīvi peldošas), bet daļa sugu dzīvo mitrā augsnē, uz koku mizas, klintīm un citur. Aļģu pētniecību sauc par algoloģiju.
Visticamāk, ka aļģu nosaukums radies no latīņu valodas (latīņu: algae — "jūraszāles"), tomēr pastāv arī citas versijas.