Abels Ganss
From Wikipedia, the free encyclopedia
Abels Ganss (franču: Abel Gance; dzimis Abels Eižēns Aleksandrs Pertons (franču: Abel Eugène Alexandre Perthon) 1889. gada 25. oktobrī, miris 1981. gada 10. novembrī)[1] bija franču kinorežisors, scenārists un filmu producents. Kopā ar Deividu Grifitu un Sergeju Eizenšteinu viņš bija viens no mūsdienu kinematogrāfisko tehniku pamatlicējiem un nozīmīgākajiem pionieriem kino vēsturē.[2]
Ātrie fakti Abels Ganss Abel Gance, Dzimis ...
Abels Ganss Abel Gance | |
---|---|
Dzimis |
Abels Eižēns Aleksandrs Pertons 1889. gada 23. janvārī Parīze, Francija |
Miris |
1981. gada 10. novembrī (92 gadu vecumā) Parīze, Francija |
Nodarbošanās |
kinorežisors scenārists kinoproducents |
Darbības gadi | 1909—1971 |
Aizvērt
Gansa vispazīstamākie darbi ir mēmās filmas "Es apsūdzu" (J'accuse, 1919), "Ritenis" (La Roue, 1923) un "Napoleons" (1927). Vēlāk uzņēmis arī skaņu filmas, starp kurām pazīstamākās ir Austerlitz (1960), Cyrano and d'Artagnan (1964) un Bonaparte et la révolution (1971).
1981. gadā Ganss saņēmis BAFTA Fellowship balvu par mūža ieguldījumu.