Abietīnskābe
ķīmisks savienojums / From Wikipedia, the free encyclopedia
Abietīnskābe ir kolofonija galvenā sastāvdaļa (40—50%).[1] Tā ir nepiesātināta monokarbonskābe (C19H29COOH) ar sarežģītu molekulas uzbūvi — triciklisko diterpēnu atvasinājums. Abietīnskābi iegūst, destilējot skuju koku sveķus.[2]
Šis raksts ir izolēts. Uz to nenorāda neviens cits raksts. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot uz to saites no saistītiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Ātrie fakti Citi nosaukumi, CAS numurs ...
Abietīnskābe | |
---|---|
Abietīnskābes struktūrformula | |
Citi nosaukumi | (1R,4aR,4bR,10aR)-1,4a-dimetil-7-(propān-2-il)-1,2,3,4,4a,4b,5,6,10,10a-dekahidrofenantrēn-1-karbonskābe |
CAS numurs | 514-10-3 |
Ķīmiskā formula | C19H29COOH |
Molmasa | 302,458 g/mol |
Blīvums | 1060 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 172—175 °C |
Viršanas temperatūra | 250 °C |
Šķīdība ūdenī | nešķīstoša |
Aizvērt
Karsējot abietīnskābi kopā ar maleīnskābes anhidrīdu, 1952. gadā Latvijā ieguva aduktu, ko lietoja dažādās rūpniecības nozarēs. Šī reakcija pieder pie diēnu sintēzes reakcijām, kur abietīnskābe (vai tās izomērs, kas veidojas sildot — levopimārskābe) ir diēns, bet maleīnskābes anhidrīds — dienofils.
1959. gadā Latvijā no sveķiem ieguva abietīnskābes esterus, vairākus no kuriem lietoja laku ražošanā.