Adamovas muiža
From Wikipedia, the free encyclopedia
Adamovas muiža (vācu: Adamhof; poļu: Adamowa) ir muižas ēku un parka komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā. Muižas dzīvojamā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[1] Muižas kalpu māja un parks valsts aizsargājama vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu ir zaudējuši 2017. gadā.[2][3]
Adamovas muiža piederējusi Rēzeknes pilskungam Korfam, dekabrista Oboļenska brāļa meitai Žemčužņikovai, kā arī ģenerālim Vsevolodam Karaulovam.[4] 1905. gadā muižā tika atklāts minerālūdens avots, kuru nosauca svētās Helēnas vārdā.
Kad Pirmā pasaules kara laikā pēc operācijas "Dūres sitiens" 1918. gada ziemā Latgali okupēja Vācijas Impērijas karaspēks, Adamovas muižā izvietojās Vācijas okupācijas karaspēka 13. brigādes štābs.
1919. gadā Adamovas muižas teritorijā tika atvērta pirmā skola — bāreņu patversme.[5]