Afganistāna
valsts Āzijā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Afganistāna (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos. Rietumos tā robežojas ar Irānu, dienvidos un austrumos ar Pakistānu, ziemeļos ar Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu, bet austrumos ar Ķīnu. Tās galvaspilsēta ir Kabula.
Afganistānas Islāma Emirāts امارت اسلامی افغانستان Imārat-i Islāmī-yi Afghānistān د افغانستان اسلامي امارت Də Afġānistān Islāmī Imārat |
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Himna: دا د باتورانو کور (Dā də bātorāno kor) |
||||||
Galvaspilsēta | Kabula 34°31′N 69°08′E | |||||
Lielākā pilsēta | Kabula, Kandahāra, Herāta, Mazārešarīfa | |||||
Valsts valodas | puštu dari |
|||||
Valdība | Unitārs totalitārs teokrātisks islāma emirāts | |||||
- | Emīrs | Hibatulla Ahundzada | ||||
- | Premjerministrs | Hasans Ahunds | ||||
- | Galvenais Tiesnesis | Abdelhakīms Ishākzai | ||||
- | Deklarēta neatkarība no Apvienotās Karalistes | 1919. gada 8. augustā | ||||
- | Atzīta | 1919. gada 19. augustā | ||||
- | Islāma Republika | 2004. gada 26. janvārī | ||||
- | Taliban ieņem Kabulu un atjauno emirātu | 2021. gada 15. augustā | ||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 647 500 km² (41) | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2016. gadā | 33 332 025[1][2] (40) | ||||
- | Blīvums | 49,88/km² (150.) | ||||
IKP (PPP) | 2017. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $69,553 miljardi[3] | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $1,783[3] | ||||
IKP (nominālais) | 2017. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $20,889 miljardi[3] | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $588[3] | ||||
Džini koef. (2008) | 29 (zems) | |||||
TAI (2021) | ▼ 0,478 (zems) (180.) | |||||
Valūta | afgāns (AFN ) |
|||||
Laika josla | (UTC+4:30) | |||||
Interneta domēns | .af | |||||
ISO 3166-1 kods | 004 / AFG / AF | |||||
Tālsarunu kods | +93 |
Afganistānā mīt ap 29,1 miljons cilvēku, tomēr tas ir tikai aptuveni lēsts, jo oficiāla tautas skaitīšana pēdējo reizi notika 1979. gadā. Aptuveni 40% no iedzīvotājiem ir puštuni (afgāņi). Citas lielākās etniskās grupas ir tadžiki, hazareji un uzbeki. Oficiālā valsts reliģija ir islāms.
Afganistānā saskārās daudzas Eirāzijas civilizācijas, krustojās tirdzniecības un kara ceļi. Līdz ar to reģions ir piedzīvojis daudz tautu staigāšanu, tajā bijušas āriešu, mīdiešu, persiešu, sengrieķu, maurju, Kušānu, arābu, tjurku, mongoļu, britu, PSRS un NATO valstu armijas.