Afroaziātu valodas
valodu saime / From Wikipedia, the free encyclopedia
Afroaziātu valodu saime, agrāk semītu-hamītu jeb hamītu-semītu valodu saime, ir viena no galvenajām pasaules valodu saimēm, kurā ietilpst 377 valodas[1] ar vairāk kā 300 miljoniem dzimtās valodas runātāju. Izplatīta galvenokārt Ziemeļāfrikā, Somālijas pussalā un Tuvajos Austrumos. Afroaziātu valodu saimei ir seši zari — Čadas valodas, semītu valodas, kušītu valodas, omotiskās valodas, berberu valodas un ēģiptiešu valodas. Lielākā valoda šajā saimē ir arābu valoda ar vairāk kā 200 miljoniem runātāju. Nākamās lielākās valodas ir hausu valoda (44 miljoni), amharu valoda (22 miljoni) un oromu valoda (18 miljoni).
Afroaziātu valodas | |
---|---|
Ģeogrāfiskā izplatība | Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika, Somālijas pussala |
Ģenētiskā klasifikācija | Viena no pasaules galvenajām valodu saimēm |
Atzari |
|
ISO 639-2 | afa |
ISO 639-5 | afa |
Afroaziātu valodu izplatības areāls (dzeltens) |
Terminu “afroaziātu valodas” ieviesa amerikāņu antropologs Džozefs Grīnbergs, aizvietojot agrāk lietoto terminu “semīthamītu valodas”. Dažos avotos šī valodu saime tiek saukta par Āfrāzijas, eritrejiešu vai Lizramisko valodu saimi.