Agnosticisms
uzskats, ka dievišķās lietas ir neizzināmas un tās nevar nedz pierādīt, nedz noliegt / From Wikipedia, the free encyclopedia
Agnosticisms (sengrieķu: ἄγνωστος ágnōstos — ‘neizzināmais’) ir filozofisks uzskats, ka dažu pieņēmumu vai propozīciju patiesums vai aplamums nav zināms vai nevar būt zināms principā. Šis jēdziens tiek īpaši attiecināts uz teoloģiskām doktrīnām.[1] Ikdienā tas tiek saprasts kā uzskats, ka nevaram zināt, vai kristiešu Dievs pastāv vai nepastāv. Atšķirībā no ateisma, agnosticismā netiek noliegta dieva esamība. Agnosticisms radās kā antitēze metafizikas filozofiskajiem uzskatiem. Agnosticisms ir pielīdzināms skepticismā izplatītajiem apcerējumiem par reliģijas jautājumiem, īpaši ar kristīgo uzskatu noraidīšanu mūsdienu zinātniskajos pieņēmumos. Klasiskā agnosticisma pamatlicēji ir skotu filozofs Deivids Hjūms un vācu filozofs Imanuels Kants.