Airēšana (sports)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Airēšana ir sporta veids, laivu airētāju ātruma sacensības noteiktā distancē. Galvenos airēšanas veidus iedala pēc laivu tipiem — smaiļošanā, akadēmiskajā, tautas un kanoe airēšanā.[1]
- Akadēmiskajā airēšanā laivām ir kustīgi soliņi un ārpus bortiem izvirzīti duļļi. Laivu platums 30-60 cm,[2] tās var būt no vienvietīgām līdz astoņvietīgām. Šis airēšanas paveids radies Anglijā 18. gadsimta sākumā, bet Latvijā pirmais klubs dibināts 1872. gadā.[1] Olimpiskajās spēlēs kopš 1900. gada.[2]
- Tautas airēšanā lieto dažāda veida parastās laivas ar nekustīgiem soliņiem un duļļiem bortos. Latvijā sacensības notiek kopš 1948. gada.
- Smaiļošanā lieto īpašas laivas — smailītes jeb kajakus (smailīšu priekštecis ir eskimosu kajaks)[2] ar nekustīgiem soliņiem bez duļļīem un rokās turamu divlāpstiņu airi. Var būt no vienvietīgām līdz četrvietīgām. Kā sporta veids radies Zviedrijā 19. gadsimtā.[2] Latvijā pirmās sacensības notikušas 1938. gadā.[1] Olimpiskajās spēlēs kopš 1936. gada.
- Kanoe airēšanā lieto kanoe laivas (no spāņu: canoe — "vienkocis")[2] bez duļļiem un īsu vienlāpstiņas airi. Var būt vienvietīgas vai divvietīgas. Sportists airējot stāv uz viena ceļgala. Latvijā sacensības notiek kopš 1955. gada.[1] Olimpiskajās spēlēs kopš 1936. gada.[2]
Vēl populārs ir airēšanas slaloms, kurā ar smailītēm vai kanoe tiek braukts upju straujos, bieži krāčainos posmos. 1972. gadā tas bija Olimpisko spēļu programmā.[2]