Aklais purvs (dabas liegums)
dabas liegums From Wikipedia, the free encyclopedia
Aklais purvs ir dabas liegums Jūgu purvā Aizkraukles novada Daudzeses pagastā. Tā platība ir 2003 ha, purvs aizņem 502 ha jeb 25 % no kopējās dabas lieguma teritorijas. Kūdras slāņa vidējais biezums – 4 m, maksimālais – 9,3 m.
| Aklais purvs | |
|---|---|
 Dabas taka Jūgu purvā | |
  Aklais purvs | |
| Atrašanās vieta |
 Aizkraukles novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°30′20″N 25°07′05″E |
| Tips | augstais purvs |
| Platība | 2003 ha |
| Kūdras slānis | līdz 9,3 m |
| Sastopamie dzīvnieki | jūras ērglis u.c. |
 Aklais purvs Vikikrātuvē | |
Purvs ir sācis veidoties pēc Ledus laikmeta beigām, pirms aptuveni 9000 gadu. Tajā atrodamas 63 Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugas. Purva masīvā izteikti iezīmējas divi augstā purva kupoli, kas sasniedz līdz pat 3 – 4 m virs apkārtējās teritorijas. Starp purva masīviem saglabājies gan Znotiņu ezers, gan masīva rietumu daļā ķēdē izvietojušies seši cits par citu mazāki ezeriņi.
Dabas liegums izveidots 1999. gadā, 2004. gadā iekļauts Natura 2000 teritoriju sarakstā.
Purvā izveidota laipu apļveida dabas taka — Aklā purva taka,[1] kas ved arī gar Ģirupes upi un līdz Ģirupes ezeram.[2] Nelabiekārtota taka ved uz piemiņas vietu 1944. gada pavasara kaujai starp Sarkanās armijas izpletņlēcējiem un Vērmahta karavīriem Otrā pasaules kara laikā.[3]
Aizsargājamie objekti
Dabas liegumā konstatētas 17 īpaši aizsargājamas vaskulāro augu, 8 sūnu un viena ķērpju suga. Retas purvu sugas ir palu grīslis, stāvlapu un plankumainā dzegužpirkstīte, purva sūnene, purvāja vienlape, skrajziedu skarene un mellenāju kārkls. Dabas liegumā dominē boreālie skujkoku meži, no kuriem lielāko daļu aizņem pārmitrie meži, nedaudz sastopami melnalkšņu staignāji un platlapju meži.
Konstatēti četri Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamie meža biotopi, kas aizņem 1080 ha jeb 54 % no lieguma kopējās platības:
- purvainie meži (890 ha), ietilpst slapjie priežu un bērzu meži, slapjie egļu meži un pārpurvojošies melnalkšņu staignāji;
- boreālie meži (102 ha) izplatīti izklaidus gandrīz visā lieguma teritorijā;
- staignāju meži (84 ha), pārsvarā ap dabiskajām ūdensteču iztekām no purva;
- jaukti platlapju meži (4,3 h).
Konstatētas 29 sauszemes zīdītājdzīvnieku sugas, no tām septiņas ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās sugas: lūsis, vilks, bebrs, meža cauna, baltais zaķis, ziemeļu sikspārnis un Natūza sikspārnis. Dabas lieguma teritorijā regulāri uzturas vismaz viens lūsis un vairāki vilki, kas izmanto gan dabas lieguma, gan tam blakus esošos mežu masīvus. Atrasta arī 61 bezmugurkaulnieku suga, no tām astoņas īpaši aizsargājamās sugas: spilgtā purvuspāre, krastu medniekzirneklis, zilspārnu smiltājsisenis, asinssarkanais plakanis, zirgskābeņu zilenītis u.c. Konstatētas 23 Eiropas nozīmes aizsargājamo putnu sugas, liegumā ligzdo jūras ērglis un vairāki zivjērgļi, bikšainais apogs, rubeņi, dzērves, dzeltenais tārtiņš, mežirbes, urālpūces un trīspirkstu dzenis.[4]
Atsauces
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
