Aleksandrs Šaļimovs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Aleksandrs Šaļimovs (krievu: Александр Иванович Шалимов; dzimis 1917. gada 12. aprīlī Tambovā; miris 1991. gada 4. februārī Sanktpēterburgā) bija padomju krievu ģeologs un zinātniskās fantastikas autors.
Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Piedalījies ģeoloģiskās ekspedīcijās Centrālāzijā, Galējos Ziemeļos, Kaukāzā, Krimā, piedalījies vairāku atradņu atklāšanā. Piedalījies Otrajā pasaules karā Polijas padomju spēku sastāvā. Apbalvots ar divām medaļām "Par kaujas nopelniem".
Lasījis lekcijas Ļeņingradas Kalnu (Горном) institūtā, Polijā un Orientas Universitātē Kubā. Ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts. Vairāk kā simts dažādu zinātnisko publikāciju. Bija PSRS Rakstnieku Savienības biedrs.
Pirmā publikācija par Ļeņingradas jaunatni laikrakstā "Maiņa" 1956. gadā.
Pirmā zinātniskās fantastikas publikācija, stāsts «Ночь у мазара» 1959. gadā.
Aleksandrs Šaļimovs zinātniskās fantastikas literatūrā izvērš arī antiutopijas žanru stāstā "Pievienošana vairākumam" (Приобщение к большинству), kas iznāk 1975. gadā. Autors ir viens no retajiem, kas 80. gados PSRS pievēršas apcerējumiem par pasauli pēc kodolkara savā stāstā "Mūris" (Стена) (1982). Stāsta varoņi piedzīvo dramatisku sižeta pagriezienu, uzzinot, ka kodolkarš nav skāris visu pasauli, bet tikai ierobežotu teritoriju.