Aleksandrs Zāmelis - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Aleksandrs Zāmelis.

Aleksandrs Zāmelis

Vikipēdijas lapa


Aleksandrs Zāmelis
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 25. augustā
Jaunvāles pag. "Norveļos", Latvijā
Miris 1943. gada 7. septembrī (46 gadi)
Siguldā, Latvijā
 
Latvija
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Botānika, augu ģenētika
Zinātniskais grāds Dr. biol.
Darba vietas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte; Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Mežsaimniecības fakultāte
Akadēmiskais amats Docents, ārkārtas profesors
Alma mater Latvijas Universitāte

Dr. biol. Aleksandrs Zāmelis (1897 - 1943) bija latviešu botāniķis, augu ģenētiķis. Latvijas Universitātes docents. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes profesors.

Dzīves gājums

Aleksandrs Zāmelis, dzimis 1897. g. 25. augustā Trikātas draudzē, Jaunvāles pagasta "Norveļos", veterinārārsta un sabiedriskā darbinieka Edvarda un Minnas (dzim. Norviles) Zāmeļu ģimenē. Bērnību viņš pavadījis Viļņas apriņķī, 1914. gadā beidzis Viļņas 2. Valsts ģimnāziju un iestājies Petrogradas Universitātes (St. Pēterburgas Universitāte) Fizikas un matemātikas fakultātē. 1918. gadā atgriezies Latvijā un strādājis par skolotāju Valmieras reālskolā un Valmieras sieviešu ģimnāzijā. 1919. - 1920. gadā piedalījies Latvijas brīvības cīņās.
1920. gada 1.februārī A. Zāmelis sāk strādāt LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes Sistemātiskās botānikas katedrā par palīgasistentu profesora Nikolaja Maltas vadībā. 1921. g. pavasara sesijā viņš nokārtojis valsts eksāmenus Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakul­tātē un tā paša gada rudenī iesniedzis savu dabas zinātņu kandidāta darbu. 1925. g. ievēlēts par privātdocentu, 1935. gadā - par docentu. 1942. gadā ieguvis bioloģijas zinātņu doktora grādu un uzsācis darbu kā ārkārtas profesors Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežsaimniecības fakultātē.
Aleksandrs Zāmelis miris 1943. gada 7. septembrī Siguldā, apglabāts Siguldas pilsētas kapos.

Zinātniskā darbība

Latvijas Universitātē A. Zāmelis, sākot ar 1927. gadu, lasīja lekcijas vispārīgajā botānikā, augu siste­mātikā, ievadu Latvijas floras pētīšanas darbos, augu salīdzinošo ģenētiku un ģenētikas pētīšanas metodes. Vadīja kandidāta darbus ģenētikā un ziedaugu morfoloģijā un sistemātikā. Strādājis pie LU Botāniskā dārza iekārtošanas[1].

Zāmelis ir veicis pētījumus augu anatomijā, morfoloģijā, sistemātikā un ģenētikā. 1927. gadā viņš LU Botāniskajā dārzā uzsāka pētījumus par krustziežu (Cruciferaea) dzimtas iedzimtību, par ko 1942. gadā aizstāvēja doktora disertāciju "Ģinšu un sugu krustošanas mēģinājumi krustziežu dzimtā". Krustojot sugas un hibrīdus, Zāmelis veica filadelfu un begoniju selekciju. Viņš pētījis rasaskrēsliņu (Alchemilla) un silpureņu (Pulsatilla) sugas Latvijā un Baltijā. Viņš aprakstījis vairākus zinātnei jaunus taksonus abās ģintīs (četras rasaskrēsliņu sugas un 6 silpureņu taksonus) [2]. 1923. gadā A. Zāmelis papildinājies Berlīnes Universitātes botānikas muzejā un botāniskajā dārzā Dālemā[3].

Zāmelis ir veicis arī zinātnes popularizēšanas darbu - Izglītības ministrijas rīkotos kursos vidusskolu skolotājiem pasniedzis augu morfoloģiju, ziedaugu sistemātiku un ģenētiku. Rīgas radiofonā lasījis lekciju ciklus: ievads iedzimtības mācībā un mājkustoņu iedzimtība. Rakstījis rakstus žurnāliem, veicis pētījumu "Augi latvju dainās", kurā analizējis informāciju par augu nosaukumiem un to pielietojumu tautas medicīnā.

Aleksandrs Zāmelis bija biedrs Latvijas Bioloģijas biedrībā, kur uzstājies ar ziņojumiem par saviem pētījumiem. Bijis arī šīs biedrības sekretārs, viceprezidents un prezidents. Bijis biedrs arī Latvijas Ģeogrāfijas biedrībā, Naturforscher-Vereinzu Riga, Deutsche Botanische Gesellschaft, Societas Botanicorum Poloniae un The American Genetic Association. Latvijas Veselības veicināšanas biedrības Tautas dzīvā spēka pētīšanas institūta loceklis. Sākot ar 1931. gadu līdzredaktors Hāgā izdotajam žurnālam "Resumptio Genetica". Viņš lasījis referātus Baltijas augu ģeogrāfu savienības sanāksmēs Rīgā 1931. gadā un Kuresarē 1935. gadā[4].

Aleksandra Zāmeļa savāktais herbārijs glabājas LU Muzeja herbārijā (RIG).

Darbi

Aleksandra Zāmeļa bibliogrāfija publicēta enciklopēdijas "Latvijas daba" 6.sējumā[5]

Ārējie avoti

  • Enciklopēdija Latvijas daba, 6. sēj. Rīga, 1998.
  • Latvijas Universitāte 1919 - 1929. Rīga, 1929.
  • Latvijas Universitāte 20 gados, 2. sēj. Rīga, 1939.

Atsauces

  1. Latvijas Universitāte 1919 - 1929. Rīga, 1929.
  2. https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/Jekabs_Raipulis_par_Aleksandru_Zameli.pdf
  3. Latvijas Universitāte 20 gados, 1.sēj. Rīga, 1939
  4. Latvijas Universitāte 20 gados, 2.sēj. Rīga, 1939
  5. Enciklopēdija Latvijas daba, 6.sēj. Rīga, 1998
{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Aleksandrs Zāmelis
Listen to this article