Aleksejs Romanovs (krievu: Алексей Петрович Романов, dzimis 1690. gada 28. februārī, miris 1718. gada 7. jūlijā) bija Krievijas cara Pētera I dēls, troņmantnieks.

Ātrie fakti Aleksejs Romanovs Алексей Петрович, Dzimis ...
Aleksejs Romanovs
Алексей Петрович
Thumb
Dzimis 1690. gada 28. februārī
Maskava, Krievijas cariste
(Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1718. gada 7. jūlijā (28 gadu vecumā)
Pētera-Pāvila cietoksnis, Sanktpēterburga, Krievijas Impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Dzīvesbiedre Braunšveigas-Volfenbiteles Šarlote Kristīne
Bērni
Dinastija Romanovu dinastija
Tēvs Pēteris I
Māte Jevdokija Lopuhina
Reliģija pareizticība
Aizvērt

Biogrāfija

Dzimis 1690. gada 18. februārī Preobraženskas ciemā pie Maskavas Krievijas cara Pētera I un kņazienes Jevdokijas Lopuhinas (Евдокия Лопухина) laulībā. 1707. vai 1708. gadā tēvs viņam lika kļūt par savas mīļākās Martas Skavronskas krusttēvu, pie kam pēc Martas pāriešanas pareizticībā viņas pieņemtais vārds bija Katrīna Alekseja meita Mihailova (Екатерина Алексеевна Михайлова) - tēva vārdu viņa ieguva no kristību krusttēva Alekseja Romanova.

1711. gadā apprecējās ar Braunšveigas-Lineburgas princesi Sofiju Šarloti un viņiem Pēterburgā piedzima meita Natālija (1714-1728) un dēls Pēteris (1715-1730).

1712. gadā Pēteris I apprecējās otro reizi ar Katrīnu Mihailovu (agrāko Martu Skavronsku) un ar neuzticību izturējās pret troņmantnieku Pēteri. 1717. gadā Aleksejs aizbēga uz Svētās Romas impērijas galvaspilsētu Vīni meklēt politisko patvērumu. Cara slepenpolicijas aģenti viņu atklāja Tirolē, tādēļ viņš bēga tālāk uz Neapoli. Saņēmis šķietamu piedošanu un rakstiskas drošības garantijas, viņš devās atpakaļ uz Krieviju, taču uz robežas tika arestēts. 1718. gada februārī viņam atņēma tiesības uz troni, apvainoja valsts nodevībā un piesprieda nāves sodu.

Miris 1718. gada 26. jūnijā Petropavlovskas cietoksnī no spīdzināšanas. Pēc citas versijas viņš ticis nogalināts.

Ārējās saites

Wikiwand in your browser!

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.

Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.