Alfrēds Nobels
From Wikipedia, the free encyclopedia
Alfrēds Bernhards Nobels (zviedru: Alfred Bernhard Nobel, (izruna); dzimis 1833. gada 21. oktobrī Stokholmā, Zviedrijā, miris 1896. gada 10. decembrī Sanremo, Itālijā) bija zviedru ķīmiķis, inženieris un izgudrotājs. Pazīstams kā dinamīta izgudrotājs un Nobela prēmijas dibinātājs.[1]
| ||||||||||||||||||||
|
Nobels nodarbojās ar sprāgstvielu pētīšanu, kā arī ar nitroglicerīna ražošanu. 1867. gadā viņš patentēja nitroglicerīna maisījumu ar porainām vielām — dinamītu. Pavisam Nobels ieguvis 355 patentus.[2]
Visbiežāk Nobela uzvārdu saista ar viņa vārdā nosaukto prēmiju — Nobela prēmiju. Par Nobela personību diskutēts daudz, jo tā bijusi spilgta un pretrunīga. Viņš bijis izcils izgudrotājs, veiksmīgs uzņēmējs, taču tāpat arī vientuļš cilvēks ar ilgām pēc literatūras.[3]