Anhidrīds
From Wikipedia, the free encyclopedia
Anhidrīds (grieķu: anhydros - bezūdens) ir savienojums, kas tiek iegūts, atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni. Parasti ar jēdzienu anhidrīds saprot skābju anhidrīdus. Skābes anhidrīds ir viela, kuru iegūst, atšķeļot skābekli saturošai skābei ūdeni. Praktiski gan neorganisko skābju ražošanā bieži vien vispirms tiek iegūts tieši anhidrīds, no kura tālāk iegūst pašu skābi. Anhidrīdi reaģē ar ūdeni, veidojot attiecīgo vielu (piemēram, sērskābes anhidrīdam SO3 reaģējot ar ūdeni, veidojas sērskābe). Neorganisko skābju anhidrīdus sauc arī par skābajiem oksīdiem.
Par anhidrīdiem sauc arī bezūdens kalcija hlorīdu CaCl2 un kalcija sulfātu (minerāls anhidrīts CaSO4). Dažreiz par anhidrīdiem sauc arī bezūdens sārmus, bet tas ir reti.