Antarktikas Līgums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Antarktikas Līgums[1] (angļu: Antarctic Treaty, franču: Traité sur l’Antarctique, spāņu: Tratado Antártico, krievu: Договор об Антарктике) un ar to saistītās vienošanās, ko kopīgi sauc par Antarktikas Līguma Sistēmu, regulē starptautiskās attiecības Antarktikā. Šī līguma ietvaros par Antarktiku tiek sauktas visas zemes un šelfa ledāji uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma. Līgums stājies spēkā 1961. gada 23. jūnijā, kad to bija ratificējušas 12 sākotnējās dalībvalstis. Šobrīd (2017) līgumu ir parakstījušas 53 valstis un ar šo līgumu Antarktika ir noteikta kā teritorija, kas brīvi izmantojama zinātniskiem mērķiem un kurā aizliegtas militārās aktivitātes. Antarktikas Līgums bija pirmais Aukstā kara laikā noslēgtais bruņošanās kontroles līgums, kurā bija iesaistītas galvenās pretstāvošas puses. Antarktikas Līgumu pārrauga Antarktikas Līguma Sekretariāts, kura galvenā mītne kopš 2004. gada septembra atrodas Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā. Tagadējā Antarktikas Līguma redakcija ir spēkā līdz 2041. gadam.