Arafāta kalns
From Wikipedia, the free encyclopedia
Arafāta kalns (arābu: جَبَل عَرَفَات) ir 454 metrus augsts granodiorīta paugurs apmēram 20 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Mekas. Islāma tradīcijā kalns ir vieta, no kuras Muhameds 632. gada 6. martā teica savu pēdējo sprediķi. Stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir Hādža centrālais notikums, kuras laikā ticīgie lūdz Allāhu piedot viņu grēkus. Pēc stāvēšanas Arafāta kalnā, kura turpinās līdz saulrietam, Minas ielejā notiek Šaitana nomētāšana ar akmeņiem. Kalns islāma tradīcijā arī ir vieta, kur pēc padzīšanas no debesīm satikās Ādams un Ieva (Hava).
Ātrie fakti
Arafāta kalns | |
---|---|
Svētceļnieki Arafāta kalnā | |
Augstums | 454 m v.j.l. |
Relatīvais augstums | 70 m |
Atrašanās vieta | Mekas province, Saūda Arābija |
Arafāta kalns Vikikrātuvē |
Aizvērt