From Wikipedia, the free encyclopedia
Arvīds Eduards Apinis (1907—1979) bija latviešu biologs, kas specializējies mikoloģijā, brioloģijā un ekoloģijā. Dr.phil. Pētījis ūdens sēnes, vēlāk arī citas sēņu grupas, sēņu un sūnu ekoloģiju. Latvijā veicis reliktas augu sugas — peldošā ezerrieksta ekoloģijas pētījumus. Emigrācijā pievērsies arī filozofijai un ieguvis filozofijas doktora grādu Notingemas Universitātē.
| ||||||||||||||
|
Arvīds Eduards Apinis dzimis 1907. gada 15. jūnijā Valmieras apriņķa Katvaru pagasta Tiegažu "Ozolu" mājās Augusta un Elzas (dzim. Jansones) Apiņu ģimenē. Apmeklējis vietējo Briņķu pagasta skolu un pēc tam ģimnāziju un reālskolu Limbažos. 1925. gadā beidzis Limbažu valsts vidusskolu. Tā paša gada rudenī iestājies Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabaszinātņu nodaļā. 1927. gadā sācis strādāt Sistemātiskās botānikas institūtā kā brīvprātīgais Nikolaja Maltas vadībā[1]. Studiju laikā par sacensības darbu "Pētījumi par Latvijā atrastām ūdens sēnēm" saņēmis I godalgu. No 1930. līdz 1934. gadam ievēlēts par subasistentu LU Botāniskajā dārzā. 1934. gada janvārī beidzis fakultāti ar kandidāta (maģistra) grādu. 1934. gada 15. maijā ievēlēts par jaunāko asistentu pie Augu fizioloģijas un anatomijas katedras, bet ar 1936. gada 1. novembri par asistentu.[2] 1939. gadā viņš ievēlēts par privātdocentu, bet 1940. gadā par docentu Dabaszinātņu fakultātē.
Otrā pasaules kara beigās A. Apinis devās bēgļu gaitās. No 1946. līdz 1948. gadam viņš bija ārkārtas profesors Baltijas Universitātē Hamburgā. Pēc tās slēgšanas 1948. gadā pārcēlās uz Apvienoto Karalisti un sāka strādāt Notingemas Universitātē, kur 1953. gadā ieguva Dr. Ph. grādu filozofijā. Strādājot Notingemas Universitātē, Apinis publicējis daudzus darbus, sevišķi par augsnes sēnēm un sēņu ekoloģiju. 1972. gadā Arvīds Apinis aizgāja pensijā.[3] No 1972. līdz 1975. gadam ir viesprofesors Hartumas Universitātē Sudānā[4]. Arvīds Eduards Apinis miris 1979. gada 2. maijā Velsā (Lielbritānijā).
Strādādams par pasniedzēju Latvijas Universitātē, A. Apinis daudz laika veltīja augu valsts pētījumiem. Viņš ir pētījis Moricsalas veģetāciju no ekoloģiskā viedokļa, augstāko augu sakņu bioloģiju, peldošā ezerrieksta augšanas apstākļus Klaucānu ezerā, Latvijas un Igaunijas sūnas, Latvijas ūdenssēnes u.c. Sarakstījis grāmatu "Ezerrieksts Klaucānu ezerā", daudz rakstījis žurnālā "Zinātne Tēvzemei"; arī ārzemju izdevumos ir publicēti vairāki Apiņa pētījumi. Viņa vārdā nosaukta jauna sēņu ģints Apinisia.[5]
Blakus zinātnieka darbam Arvīds Apinis bija aktīvs arī sabiedriskajās darbā. Bija ilggadīgs Latviešu Nacionālās Padomes (vēlāk PBLA) biedrs un darbojās Austrumanglijas evaņģēliski luteriskās draudzes vadībā. Studentu biedrības "Dziesmuvara" biedrs.
Arvīda Apiņa ievāktais herbārijs glabājas LU Muzeja herbārijā (RIG).
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.