Astoņkāji
From Wikipedia, the free encyclopedia
Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta. Kārta iedalās divās apakškārtās: spurotajos astoņkājos (Cirrina) un bezspuru astoņkājos (Incirrina). Galvenā atšķirība starp abām apakškārtām ir tā, ka spurotajiem astoņkājiem ir neliels, iekšējs apvalks un uz galvas divi papildus izaugumi jeb spuras, kuru savukārt nav bezspuru astoņkāju apakškārtas sugām. Spurotie astoņkāji galvenokārt mīt okeāna dzelmē, un tie ir retāk sastopami. Astoņkāju kārtā ir apmēram 300 sugas, kas iedalītas 12 dzimtās.
Astoņkāji Octopoda (Leach, 1818) | |
---|---|
Astoņkājis (Octopus vulgaris) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Gliemji (Mollusca) |
Klase | Galvkāji (Cephalopoda) |
Apakšklase | Divžauņi (Coleoidea) |
Virskārta | Astoņkājveidīgie (Octopodiformes) |
Kārta | Astoņkāji (Octopoda) |
Iedalījums | |
2 apakškārtas:
| |
Astoņkāji Vikikrātuvē |
Astoņkāji mīt dažādos okeānu reģionos, koraļļu rifus ieskaitot, kā arī tie var būt gan pelaģiskie, gan bentiskie organismi. Visi astoņkāji ir indīgi, bet tikai viena suga — zilo gredzenu astoņkājis (Hapalochlaena lunulata) — ir bīstama cilvēka dzīvībai.[1]