Atdzejojums
dzejiska teksta tulkojums citā valodā, saglabājot oriģināla jēgu un formas īpatnības. / From Wikipedia, the free encyclopedia
Atdzejojums jeb atdzeja ir dzejiska teksta tulkojums citā valodā, saglabājot oriģināla jēgu un formas īpatnības.
Janīna Kursīte-Pakule atdzejošanu definē kā darbību, kas „saistīta ar vienas valodas zīmju pārcelšanu otrā valodā, ar zīmju atbilstības meklēšanu un atrašanu.”[1] Viņa izšķir divus galējus atdzejas variantus:
- burtisku vārdu un teikumu pārcelšanu citā valodā;
- atdzejojums, kas mēģina tulkot oriģināla garu, būtību, atkāpjoties no formas.[1]
Saskaņā ar latviešu atdzejas tradīcijām, atdzejotājs tekstā saglabā gan teksta jēgu, gan arī pantmēru (trohajs, jambs, daktils utt.), zilbju skaitu un strofas uzbūvi. Dzejas teksta tulkojumu, kurš neievēro oriģināla formu, bet ietver tikai tā jēgu, sauc par parindeni.