Automatizētais ārējais defibrilators
From Wikipedia, the free encyclopedia
Automatizētais ārējais defibrilators (AED) ir pārnēsājama elektroniska ierīce, kas automātiski diagnosticē dzīvībai bīstamas sirds aritmijas — kambaru fibrilāciju (VF) un kambaru tahikardiju bez pulsa — un spēj tās ārstēt, izmantojot defibrilāciju, proti, elektrības pielietošanu, kas aptur aritmiju, ļaujot sirdij atjaunot efektīvu ritmu.
Šis raksts ir izolēts. Uz to nenorāda neviens cits raksts. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot uz to saites no saistītiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Ar vienkāršām audio un vizuālām komandām AED ir izstrādāti tā, lai tos varētu lietot arī nespeciālisti, un AED lietošana tiek mācīta daudzās pirmās palīdzības, sertificētu pirmās palīdzības sniedzēju un pamata dzīvības atbalsta (BLS) līmeņa kardiopulmonālās reanimācijas (KPR) nodarbībās.
Pārnēsājamo defibrilatora versiju 20. gadsimta 60. gadu vidū izgudroja Frenks Pantridžs (Frank Pantridge) Belfāstā, Ziemeļīrijā, un pirmo automātisko publiskās lietošanas defibrilatoru 70. gadu beigās izgatavoja Cardiac Resussitation Company. Ierīce tika laista tirgū ar nosaukumu Heart-Aid.