B hepatīts
infekcijas slimība, kas ietekmē aknas / From Wikipedia, the free encyclopedia
B hepatīts ir infekcijas slimība, kas ietekmē aknas. Izraisa B hepatīta vīruss (HBV).[1] Viens no pieciem zināmajiem hepatītiem (kopā ar A, C, D, E hepatītu).
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Hepatīts var izraisīt gan akūtas, gan hroniskas infekcijas. Daudziem cilvēkiem sākotnējā infekcijas stadijā nav simptomu. Dažiem cilvēkiem ir vemšana, dzelte, nogurums, tumšs urīns, vēdersāpes.[1] Bieži vien šie simptomi ilgst pāris nedēļu, nāve sākotnējā infekcijas stadijā iestājas reti.[1][2] Laika periods no infekcijas līdz pirmo simptomu parādīšanās brīdim var ilgt no 30 līdz 180 dienām.[1] Lielākajai daļai cilvēku, kam ir hronisks B hepatīts, nav simptomu, tomēr ar laiku var attīstīties aknu vēzis un ciroze.[3] Šo komplikāciju rezultātā mirst 15—25% cilvēku, kam ir hroniskā slimība.[1]
Ar B hepatītu ir visvieglāk inficēties no visiem hepatītiem. Vīruss izplatās ar asiņu starpniecību, seksuāli transmisīvā ceļā (dzimumkontaktos) un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim vai dzemdību laikā).[4] Inficēšanās ap dzimšanas brīdi vai kontakts ar cita cilvēka asinīm bērnībā ir biežākie slimības cēloņi tajās vietās, kur slimība izplatīta. Vietās, kur slimības izplatība ir neliela, visbiežāk inficējas dzimumakta vai intravenozo narkotiku lietošanas ceļā.[1] Pie riska faktoriem pieder arī darbs veselības nozarē, asins pārliešana, dialīze, dzīvošana kopā ar inficētu personu, ceļošana valstīs, kur slimība ir izplatīta.[1][5] 20. gadsimta 80. gados bieži B hepatītu izraisīja tetovēšana un akupunktūra, tomēr šie faktori sterilizēšanas uzlabošanas ietekmē ir mazāk izplatīti mūsdienās.[6] B hepatīta vīruss nevar izplatīties no dalīšanās ar ēšanas piederumiem, roku turēšanas kopā (ar citu cilvēku), skūpstīšanās, apskaušanās, klepošanas, šķaudīšanas un bērna barošanas ar krūti.[5] Infekciju var diagnosticēt 30—60 dienu laikā pēc inficēšanās.[1]
Pasargāt sevi no slimības var vakcinējoties. Pasaules Veselības organizācija iesaka vakcinēties dzīves pirmajā dienā, ja vien tas ir iespējams. Pilnīgai aizsardzībai ir nepieciešamas vēl divas vai trīs vakcinācijas reizes.[1] 2006. gadā vakcīna pret B hepatītu bija 180 valstu nacionālajās programmās.[7] Tiek ieteikts arī pārbaudīt asinis pirms asins pārliešanas, lietot prezervatīvus infekcijas novēršanai. Sākotnējās infekcijas periodā ārstēšana balstās uz cilvēkam esošajiem simptomiem. Cilvēkiem, kam attīstās hroniska slimība, var palīdzēt pretvīrusu medikamenti. Cirozes gadījumā dažkārt tiek veikta aknu transplantācija.[1]
Apmēram trešā daļa pasaules iedzīvotāju inficējas ar B hepatītu kādā dzīves posmā, 240—350 miljoniem cilvēku ir hroniska infekcija.[1][8] Ik gadu no B hepatīta mirst vairāk nekā 750 tūkstoši cilvēku,[1] no kuriem aptuveni 300 tūkstoši mirst no aknu vēža.[9] Slimība mūsdienās ir izplatīta vienīgi Austrumāzijā un Subsahāras Āfrikā, kur 5—10% pieaugušo ir hroniska slimība; savukārt Eiropā un Ziemeļamerikā — 1%.[1] Sākotnēji bija pazīstams kā seruma hepatīts.[10] Slimība var ietekmēt arī citus hominoīdus.[11]