Batiāle
From Wikipedia, the free encyclopedia
Batiāle (no grieķu: βαϑύς (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem[1], aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu. Citos avotos batiāles apakšējā robeža ir minēta 2500[2] vai 3000[3] metru dziļumā. Kopsummā tā aizņem 20% no kopējās Pasaules okeāna platības. Ģeomorfoloģiski batiāle aptuveni atbilst kontinentālajai nogāzei. Augšējā robeža ir atkarīga no dziļuma, kurā lēzenais kontinentālais šelfs pāriet samērā stāvā nogāzē. Batiāli raksturo šādi parametri: ūdens spiediens līdz 25 MPa (t.i. līdz 250 atm.), strauja dziļuma un spiediena palielināšanās, gandrīz pilnīga tumsa, nenozīmīgas sezonālās temperatūras un ūdens blīvuma svārstības, salīdzinoši neliela (tomēr lielāka nekā abisālē) ūdens kustība, bieži vien posmots dibena reljefs, nogulumu (batiālie nogulumi) nevienmērīgs biezums un bieži pamatiežu atsegumi.