Bonifācijs VIII
Romas pāvests no 1294. līdz 1303. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia
Bonifācijs VIII (latīņu: Bonifacius VIII; dzimis ap 1235. gadu; pilsoniskais vārds — Benedeto Kaetāni (Benedetto Caetani), miris 1303. gada 11. oktobrī) bija Romas pāvests no 1294. gada līdz nāvei 1303. gadā.
Bonifācijas VIII Bonifacius VIII | |
---|---|
Romas pāvests | |
Amatā 1294. gada 24. decembris — 1303. gada 11. oktobris | |
Priekštecis | Celestīns V |
Pēctecis | Benedikts XI |
| |
Dzimšanas dati |
ap 1235. gadu Ananji, Pāvesta valsts (Lacio, Itālija) |
Miršanas dati |
1303. gada 11. oktobrī Roma, Pāvesta valsts ( Itālija) |
Reliģija | Romas katoļu baznīca |
Pirms pāvesta amata ieņemšanas daudzkārt darbojās kā pāvesta legāts dažādās valstīs. Kļuva par pāvestu pēc Celestīna V atteikšanās no pāvesta amata Neapolē. Bonifācija loma Celestīna atteikumā ir neskaidra.
Neveiksmīgi centās realizēt praksē baznīcas varas pārākuma principu pār valsts varu, tomēr sastapās ar pretestību no Francijas karaļa Filipa IV Skaistā puses. Savstarpējā cīņā par varu beidzās ar franču karaspēka ierašanos pāvesta rezidencē dzimtajā Ananji un pāvesta fizisku ietekmēšanu no franču karaļa padomnieka Gijoma de Nogarē. Īsi pēc tam Bonifācijs VIII mira.
1300. gadā Romā noorganizēja krāšņus svētkus, celdams baznīcas prestižu un iegūdams līdzekļus. Bonifācijs bija Džoto aizbildnis. Izdeva bullu, kurā dibināja slavenāko Romas universitāti — La Sapienza. Kā politiskais pretinieks Dante "Dieviškajā komēdijā" ievietoja Bonifāciju astotajā elles lokā. Bonifāciju savos darbos pieminējuši arī Fransuā Rablē un Džovanni Bokačo.