Botāniskais dārzs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Botāniskais dārzs ir dārzs ar dokumentētu dzīvu augu kolekciju[1]. Tos parasti pārvalda universitātes vai zinātniski pētnieciskas iestādes. Botāniskos dārzos mēdz atrasties herbāriju kolekcijas un tiek veikts pētnieciskais darbs botānikā, augu selekcijā, introdukcijā, apdraudēto sugu aizsardzībā un izglītībā. Tas ir atkarīgs no pieejamajiem resursiem un katra dārza interesēm. Botāniskajos dārzos parasti kopā ar citiem darbiniekiem strādā botāniķi un dārznieki.
Laika gaitā botāniskie dārzi kā kultūras un zinātnes iestādes ir mainījušies līdzi botānikas un dārzkopības attīstībai. Piemēram, tajos veic izzūdošo sugu saglabāšanu ex situ - ārpus to dabīgās vides. Botāniskie dārzi atsaucas 21. gadsimta sabiedrības interesēm un sniedzot informāciju par vides un dabas aizsardzību, klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu dzīvesveidu, jaunumiem dārzkopībā. Botāniskie dārzi reizēm kļūst arī par kultūras un mākslas telpu.
Augi botāniskajos dārzos tiek stādīti, atveidojot kādas ekosistēmas (pie. purvus, pļavas, alpinārijus); pēc augšanas formām (koku kolekcijas (dendrāriji), ziemcietes, sīpolpuķes, kaktusi un sukulenti). Mērenajā joslā subtropu un tropu augi tiek audzēti siltumnīcās (palmu mājās, oranžērijās u.c.). Kolekcijas mēdz stādīt arī pēc augu radniecības vai ģeogrāfiskās izplatības.