Bruņneši
From Wikipedia, the free encyclopedia
Bruņneši, bruņnešu kārta (Cingulata) ir Amerikas placentāļu (Xenarthra) zīdītāju kārta. Bruņnešu kārtā mūsdienās ir viena dzimta — bruņnešu dzimta (Dasypodidae). Šajā kārtā ir vēl 2 izmirušas dzimtas - Pampatheriidae un Glyptodontidae. Bruņneši no citiem dzīvniekiem atšķiras ar savu bruņām līdzīgo ādu. Acteki tos sauc par azotochtli, kas latviski nozīmē bruņurupučtruši.[1] Bruņnešu dzimtā ir 21 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 9 ģintīs. Dažas sugas savā starpā var atšķirt tikai pēc to joslu skaita biezajā bruņu ādā.
Bruņneši Cingulata (Illiger, 1811) | |
---|---|
Gardeguna bruņnesis (Dasypus novemcinctus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Virsklase | Četrkājaiņi (Tetrapoda) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Apakšklase | Dzemdētājzīdītāji (Theria) |
Infraklase | Placentāļi (Eutheria) |
Virskārta | Amerikas placentāļi (Xenarthra) |
Kārta | Bruņneši (Cingulata) |
Dzimta | Bruņnešu dzimta (Dasypodidae) |
Bruņneši Vikikrātuvē |
Visas bruņnešu sugas pamatā mājo Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Bet vislielākā sugu daudzveidība sastopama Paragvajā un tuvākajos reģionos. Daudzu bruņnešu sugu izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta, lai arī, piemēram, gardeguna bruņnesis (Dasypus novemcinctus) ir plaši izplatīts visā Amerikā, Ziemeļameriku ieskaitot.[2]