From Wikipedia, the free encyclopedia
Bērzlapju ģints jeb bērzlapes (Russula) ir lapiņu sēņu ģints, kas pieder bērzlapju dzimtai. Saskaņā ar Catalogue of Life, 2021. gada sākumā tajā ietilpa 1331 suga,[1] no kurām Latvijā atrastas vairāk nekā 100.[2] Parasti tās ir bieži sastopamas, diezgan lielas un spilgtas krāsas, kas padara tās par vienu no atpazīstamākajām ģintīm starp mikologiem un sēņotājiem. To raksturīgās pazīmes parasti ir spilgtas krāsas cepurītes, balts līdz tumši dzeltenam sporu nobirums, trauslums, piestiprinātas lapiņas, plīvura un maksts trūkums uz kāta. Mikroskopiski ģintij ir raksturīgas ornamentētas sporas un sīkgraudains, vēlāk irdens mīkstums, kura sastāvā ir sferocistas — noapaļotas šūnas, kuras nosaka augļķermeņu trauslo konsistenci.[3] Tuvu radnieciskās pienaiņu (Lactarius) ģints pārstāvēm ir līdzīgas īpašības, bet, kad tām ir bojātas lapiņas, tās izdala krāsainu (parasti baltu) piensulu.
Bērzlapju ģints | |
---|---|
Ģints un visas dzimtas tipiskā suga — sīvā bērzlape (Russula emetica) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Apakšvalsts | Dikarya |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Agaricomycetes) |
Rinda | Bērzlapju rinda (Russulales) |
Dzimta | Bērzlapju dzimta (Russulaceae) |
Ģints | Bērzlapju ģints (Russula) |
Bērzlapju ģints Vikikrātuvē |
Ģinti aprakstīja vācu mikologs Kristiāns Hendriks Persons 1796. gadā. Johanness Lotsi 1907. gadā īsto bērzlapju sporas atzina par baltām, bet bērzlapēm ar krāsainām sporām viņš izveidoja īpašu ģinti Russulina.[4] Tagad šī ģints atgriezta bērzlapju sastāvā.
Daudzas bērzlapju sugas to līdzības un savstarpēji pārklājošās vizuālās mainības dēļ ir neatšķiramas bez mikroskopa palīdzības un nereti arī ar to, kas novedis pie lielām grūtībām viņas sadalīt pa sugām. Vēl 21. gadsimtā daļa Ziemeļamerikas mikologu apgalvoja, ka viens no labākajiem bērzlapju zinātniskās informācijas avotiem ir 1918. gadā izdotais Kaufmana pētījums. Vairumam no pašreiz zināmajām bērzlapju sugām identifikācija lielā mērā atkarīga no paša identificētāja individuālajām uztveres īpatnībām.[5]
20. gadsimta vidū kļuva populāra bērzlapju sugu identifikācija pēc sporu ornamenta, taču arī tā sastapās ar tām pašām problēmām kā vizuālā bērzlapju sporu mainīguma un to parametru savstarpējās pārklāšanās dēļ.[5][6] Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē ar šādām metodēm bērzlapes pētīja Arnolds Amoliņš.[2][7]
2008. gadā no bērzlapju ģints izdalīja Multifurca,[8] turpinājās un nav beidzies sajukums par to, kuras ģintis kurai dzimtai piederīgas un kuras jāapvieno vai jāsadala. Tāpat kā pārējā sēņu molekulārajā ģenētikā, klasifikācija nav nostabilizējusies un joprojām tiek pastāvīgi mainīta, tomēr bērzlapju gadījumā ģenētika ir vienīgā cerība to kādreiz sakārtot.[5]
Dažādi autori bērzlapju ģintī iekļauj vai neiekļauj sugas no ģintīm Cystangium, Gymnomyces, Elasmomyces, Martellia un Macowanites.[9]
Bērzlapēs dažreiz var novērot pienainēm līdzīgas piensulas (laktiferozās) hifas, taču tās nav tik bagātīgi sazarotas kā pienainēs un nesasniedz himēniju.[3] Šī tradicionālā atšķirība starp pienaiņu un bērzlapju ģintīm tomēr ir mazāk redzama dažām tropu sugām, kuras atrodas starpstāvoklī.[12] Tāpat pastāv bērzlapju sugas, kurām ir daļējais plīvurs, tādas atrastas, piemēram, Kaukāzā.[7]
Bērzlapes kopumā ir izplatītas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Bērzlapju sugas ir ievestas ar kokiem arī ārpus viņu dabiskās izplatības zonām.
Latvijā atrasto sugu nosaukumi norādīti pēc LMB 2002. gada saraksta[13] ar dažiem Latvijas mikologu 2020. gada labojumiem,[2] kas satur ap 110 sugu. Cits mikoloģisks avots, "Sēnes.lv", apgalvo, ka Latvijā atrasts ap 150 bērzlapju sugu,[14] kas apliecina, ka klasifikācijas un identifikācijas jautājumi arī Latvijā ir tālu no vienprātības. A. Amoliņš savā 1992. gada grāmatā iekļāva 90 bērzlapju sugas.[7]
Latviskie nosaukumi | Latīniskie nosaukumi |
---|---|
Ametista bērzlape | Russula amethystina |
Apsarmotā bērzlape | Russula pruinosa |
Asinssarkanā bērzlape | Russula sanguinea |
Ādasdzeltenā bērzlape | Russula alutacea |
Baltā bērzlape | Russula delica |
Bālējošā bērzlape | Russula exalbicans |
Barla bērzlape | Russula barlae |
Bronzas bērzlape | Russula subcompacta |
Brūnvioletā bērzlape | Russula brunneoviolacea |
Ciešlapiņu bērzlape | Russula densifolia |
Cinobrsarkanā bērzlape | Russula lepida |
Dažādkrāsu bērzlape | Russula versicolor |
Dažādlapiņu bērzlape | Russula heterophylla |
Dižskābaržu bērzlape | Russula faginea |
Druknā bērzlape | Russula torulosa |
Duporta bērzlape | Russula duportii |
Dzeltenā bērzlape | Russula claroflava |
Dzeltējošā bērzlape | Russula luteotacta |
Ērkšķogu bērzlape | Russula fuscorubroides |
Hameleona bērzlape | Russula chamaeleontina |
Iesarkanā bērzlape | Russula rutila |
Īskāta bērzlape | Russula brevipes |
Jodoforma bērzlape | Russula turci |
Karmīna bērzlape | Russula carminea |
Kelē bērzlape | Russula queletii |
Košā bērzlape | Russula laeta |
Krāšņā bērzlape | Russula amoenides |
Krēmkrāsas bērzlape | Russula cremeoavellanea |
Kūmu bērzlape | Russula consobrina |
Ķemmveida bērzlape | Russula pectinatoides |
Ķivuļa bērzlape | Russula luteoviridans |
Liesmainā bērzlape | Russula rhodopoda |
Lundella bērzlape | Russula lundelli |
Maigā mandeļu bērzlape | Russula laurocerasi jeb Russula grata |
Mainīgā bērzlape | Russula decolorans |
Maira bērzlape | Russula mairei |
Medainā bērzlape | Russula melitoides |
Melnbaltā bērzlape | Russula albonigra |
Melnbrūnā bērzlape | Russula melitoides |
Melnganā bērzlape | Russula nigricans |
Miega bērzlape | Russula veternosa |
Miltu bērzlape | Russula farinipes |
Netīrā bērzlape | Russula vinososordida |
Norvēģu bērzlape | Russula norvegica |
Okerdzeltenā bērzlape | Russula ochroleuca |
Oldzeltenā bērzlape | Russula vitellina |
Olīvvioletā bērzlape | Russula olivaceoviolascens |
Olīvzaļganā bērzlape | Russula olivascens |
Oranžsarkanā bērzlape | Russula messospora |
Oranžsārtā bērzlape | Russula aurantiaca |
Olīvbrūnā bērzlape | Russula elaeodes |
Pasūrā bērzlape | Russula urens |
Paugura bērzlape | Russula caerulea |
Pārejas bērzlape | Russula transiens |
Pelargoniju bērzlape | Russula pelargonia |
Pelēkā bērzlape | Russula grisea |
Latviskie nosaukumi | Latīniskie nosaukumi |
---|---|
Persiku bērzlape | Russula persicina |
Plankumainā bērzlape | Russula vesca |
Pretīgā bērzlape | Russula nauseosa |
Pundura bērzlape | Russula pumila |
Purpura bērzlape | Russula purpurata |
Purpurbrūnā bērzlape | Russula badia |
Purpurmelnganā bērzlape | Russula atropurpurea |
Purva bērzlape | Russula paludosa |
Raulta bērzlape | Russula raoultii |
Raženā bērzlape | Russula adulterina |
Rētainā bērzlape | Russula cicatricata |
Rožainā bērzlape | Russula roseicolor |
Rožkāta bērzlape | Russula roseipes |
Rožsārtā bērzlape | Russula rosea jeb Russula velutipes |
Rūgtenā bērzlape | Russula pseudointegra |
Sarkanā bērzlape | Russula rubra |
Sarkanmelnā bērzlape | Russula atrorubens |
Sarkanvioletā bērzlape | Russula lilacea |
Sārtā bērzlape | Russula rhodella |
Siera bērzlape | Russula sororia |
Siļķu bērzlape | Russula xerampelina |
Sīvā bērzlape | Russula emetica |
Sīvā mandeļu bērzlape | Russula fragrantissima |
Sīvlapiņu bērzlape | Russula acrifolia |
Skaistkāta bērzlape | Russula amoenipes |
Smakojošā bērzlape | Russula graveolens |
Smalkā bērzlape | Russula gracillima |
Smaržīgā bērzlape | Russula odorata |
Smirdīgā bērzlape | Russula foetens |
Spožā bērzlape | Russula nitida |
Stingrā bērzlape | Russula firmula |
Sūnu bērzlape | Russula sphagnophila |
Tīklsporu bērzlape | Russula pseudoromelli |
Trauslā bērzlape | Russula fragilis |
Tumšā bērzlape | Russula adusta |
Urdziņu bērzlape | Russula rivulicola |
Ūdeņainā bērzlape | Russula aquosa |
Vaska bērzlape | Russula puellaris |
Vājsmirdīgā bērzlape | Russula subfoetens |
Velenovska bērzlape | Russula velenovskyi |
Veselā bērzlape | Russula integra |
Vēlā bērzlape | Russula cessans |
Vienkrāsas bērzlape | Russula unicolor |
Vijolīšu bērzlape | Russula ionochlora |
Violetā bērzlape | Russula violacea |
Violetzaļā bērzlape | Russula cyanoxantha |
Vīnsarkanā bērzlape | Russula vinosa |
Zaļā bērzlape | Russula virescens |
Zaļdzeltenā bērzlape | Russula chlorantha |
Zaļlapiņu bērzlape jeb Mentola bērzlape | Russula chloroides |
Zeltainā bērzlape | Russula aurata |
Zeltasaru bērzlape | Russula sardonia |
Zilā bērzlape | Russula azurea |
Zilzaļā bērzlape | Russula aeruginea |
Zīdainā bērzlape | Russula sericatula |
Žults bērzlape | Russula fellea |
Bērzlapes ir ar koku saknēm, reti arī ar augiem mikorizu veidojošas sēnes.
Vairums bērzlapju ir ēdamas; tomēr lielāko daļu no tām kulināri iesaka iepriekš novārīt. Neliela daļa no bērzlapēm ir ar sīvu piensulu un lietojamas tikai pēc rūpīgas novārīšanas vai tiek atzītas par pilnīgi neēdamām; viņu sīvums bez neitralizācijas kairina gremošanas traktu un gļotādas tiktāl, ka izsauc saindēšanai līdzīgus simptomus, kā vemšanu. Pie tādām pieder arī ģints tipiskā suga — sīvā bērzlape (Russula emetica), kura, iespējams, satur arī neidentificētu indi, kura izzūd vārot. Dažas bērzlapju sugas ir formāli ēdamas, bet reti tiek lietotas pārtikā nepatīkamās smakas dēļ. Nāvīgi indīgu sugu starp bērzlapēm nav,[2] un tas sēņotājiem ir svarīgi, jo, citējot amerikāņu mikologu Kuo, "ja jūs mežā esat nogriezis vienu sarkanu bērzlapi un nesat mājās to [ar mikroskopu] identificēt, tad labāk aizmirstiet par šo ideju".[5] Mežā uz vietas no zināmajām bērzlapju sugām tikai ap 5% iespējams noteikt daudzmaz ticami.[15]
Divas Jaungvinejā atrastas bērzlapju sugas rada halucinogēnu efektu.[6] No citām vietām ziņu par šādām sugām nav.
Bērzlapes ir arī ļoti svarīgs un iecienīts sēņodiņu kāpuru barības avots. Tā rezultātā bērzlapes pieder pie sēnēm, kas jau pēc ievākšanas tiek kāpuru sabojātas visātrāk.[16]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.