COVID-19 pandēmija Latvijā
koronavīrusa pandēmija Latvijā, kas sākās 2020. gadā / From Wikipedia, the free encyclopedia
COVID-19 izplatīšanās Latvijā sākās ar pirmās COVID-19 pacientes diagnosticēšanu 2020. gada 2. martā. Saslimušo skaits sāka strauji pieaugt kopš 8. marta, visi inficētie bija 7. martā ar "airBaltic" lidmašīnu atlidojuši no COVID-19 pandēmijas skartās Milānas lidostas kopā ar 39 pasažieriem, tostarp 25 no Latvijas.[2][3][4] 14. martā Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sāka publicēt statistikas datu atspoguļojumu par COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību Latvijas reģionos,[5] bet no 20. marta arī Latvijas novados. 3. aprīlī RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrā nomira pirmā ar SARS-CoV-2 inficētā Latvijas paciente (99 gadus veca sieviete).[6]
Simptoms | Varbūtība |
---|---|
Paaugstināta temperatūra | 41,6% |
Klepus | 27,7% |
Galvassāpes | 16,3% |
Iesnas | 15,8% |
Kakla iekaisums | 15,7% |
Ožas un garšas traucējumi | 8,6% |
Nav sūdzību | 16,0% |
- Šis raksts ir par COVID-19 izplatīšanos Latvijā. Par pasaulē notiekošo skatīt rakstu COVID-19 pandēmija.
Situācija 2020. gada vasaras mēnešos bija stabila, bet septembra beigās sākās infekcijas otrais vilnis. Ja 2. oktobrī 14 dienu kumulatīvais COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju bija 19,5/100 000, tad 7. oktobrī šis rādītājs pārsniedza 25/100 000, bet 18. oktobrī 71,5/100 000. 2021. gada 12. janvārī kopējais reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 50 000, 14 dienu kumulatīvais COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits maksimumu sasniedza 15. janvārī (689,5/100 000) bet 19. janvārī kopējais ar COVID-19 diagnozi mirušo skaits pārsniedza 1000, bet 13. aprīlī 2000.[7] Pēc tam saslimstība lēni mazinājās, bet saglabājās augsta mirstība, kopējais ar COVID-19 mirušo pacientu skaits 24. jūnijā pārsniedza 2500.[8]
2020. gada 28. decembrī sāka veselības aprūpes darbinieku vakcināciju, taču līdz 2021. gada aprīļa sākumam vakcinācijas temps bija gauss. 3. maijā uzsāka visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma, jebkuram iedzīvotājam no 16 gadu vecuma pavērās iespēja pieteikties interneta vietnē manavakcina.lv uz vakcinēšanos rindas kārtībā. 2021. gada februārī Latvijā sāka izplatīties lipīgāks SARS-CoV-2 vīrusa alfa paveids (B.1.1.7 jeb "britu celms"), kas veicināja saslimstības pieaugumu bērniem un jauniešiem, maija sākumā kļuva zināms, ka vīrusa britu paveida īpatsvars testētajos paraugos sasniedza 91%. Lipīgākā vīrusa paveida izplatīšanās un vakcinēšanās gausuma dēļ saslimstība atkal sāka kāpt, 26. martā kopējais reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 100 000.[9] Pēc 19. maija 14 dienu kumulatīvā saslimstība strauji samazinājās, 28. maijā noslīdot zem 300/100 000 robežas,[10] 8. jūnijā zem 200/100 000, bet 22. jūnijā zem 100/100 000 robežas. 18. jūlijā 14 dienu kumulatīvā saslimstība samazinājās līdz 27,8/100 000.
2021. gada jūlija beigās sākās COVID-19 trešais vilnis, kuru izraisīja SARS-CoV-2 vīrusa delta paveids. Sākumā saslimstība nevakcinētajiem cilvēkiem bija 5,3 reizes augstāka nekā vakcinētajiem.[11] Līdz 6. augustam Latvijā bija izlietotas 1 376 534 vakcīnas devas, tostarp vakcīnas pirmo devu saņēmuši 680 006 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēguši 696 528 cilvēki (tikai 36,9 % no iedzīvotājiem).[12] 10. augustā no visiem 24 stundās atklātajiem gadījumiem 76% bija nevakcinētiem vai vakcinācijas kursu nepabeigušajiem iedzīvotājiem.[13] Pēc SPKC datiem 27. augustā saslimstība pārsniedza 100/100 000, bet 7. oktobrī 700/100 000 robežu, tādējādi COVID-19 trešā viļņa saslimstība Latvijā pārsniedza otrā viļņa saslimstības maksimumu. Trešā viļņa kumulatīvās saslimstības maksimums bija 30. oktobrī, kad divās nedēļās saslimušo skaits sasniedza 1801,2/100 000, kas bija tobrīd augstākā reģistrētā saslimstība pasaulē. Pēc mājsēdes noteikšanas 21. oktobrī saslimstība pakāpeniski sāka samazināties, bet kumulatīvā mirstība turpināja pieaugt, 5. novembrī sasniedzot 244,8 gadījumus uz vienu miljonu iedzīvotāju, kas bija augstākais mirstības līmenis ES un EEZ valstīs.[14] 23. novembrī Latvijā mirušo COVID-19 pacientu skaits pārsniedza 4000.[15] 4. decembrī diviem Rīgas lidostā testētajiem ielidojušajiem pasažieriem konstatēja SARS-CoV-2 omikrona paveidu,[16] bet 2022. gada 6. janvārī veselības ministrs Pavļuts paziņoja, ka sākusies omikrona paveida strauja izplatīšanās Latvijā.[17] 11. februārī reģistrētais inficēto cilvēku skaits Latvijā pārsniedza 500 000, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs sasniedza 6741/100 000, savukārt ar COVID-19 mirušo skaits Latvijā pārsniedza 5000.[18] 22. februārī SPKC reģistrētā 14 dienu kumulatīvā saslimstība sasniedza 7220,8/100 000 un sāka strauji samazināties, 20. maijā noslīdot zem 150/100 000 robežas.
2022. gada 30. martā Veselības ministrija paziņoja, ka pēc Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes datiem līdz 2022. gada 1. martam Latvijā ar COVID-19 diagnozi bija miruši 7043 cilvēki, pie kam COVID-19 kā pamatcēlonis bijis 5649 cilvēku nāvei, bet 1394 gadījumos kā nāves iestāšanos veicinošs faktors. SPKC skaidroja, ka Nāves cēloņa reģistra dati ir pilnīgāki, jo tajos nonāk informācija par visiem mirušajiem, no kuriem daļa operatīvajos datos neiekļūst. Tā kā Nāves cēloņu reģistra dati ir ar nobīdi, tādēļ sabiedrības informēšanai izmanto operatīvos SPKC datus, kas 1. martā uzrādīja par 1802 mazāku CIVID-19 upuru skaitu, proti, 5241 mirušo.[19]
Līdz 2023. gada 8. maijam Latvijā bija atklāti 977 667 COVID-19 saslimšanas gadījumi, miruši 6346 pacienti.[20]