Metimnes pilskalns
From Wikipedia, the free encyclopedia
Metimnes pilskalns (latīņu: castrum Metimne[1]) bija seno letgaļu pilskalns Tālavas teritorijā, kurā 1213./1214. gada ziemā apmetās no Pleskavas padzītais kņazs Vladimirs Mstislavičs ar sievu un dēliem. Idumejas priesteris Alebrands un Imeras priesteris Indriķis viņam sūtīja labību un dāvanas kā izlīguma zīmi. Metimnes pilī viņš sprieda tiesu un ievāca no šiem novadiem meslus.[2] 1214. gadā Idumejas priesteris Alebrands pārmeta kņazam nabagu apspiešanu un musināšanu novērsties no katoļu ticības. Kņazs sašuta un ar savu karadraudzi nopostīja Alebranda māju. Pēc šī konflikta kņazs Vladimirs Mstislavičs ar visu saimi atgriezās Pleskavā.