Ceļošana laikā
From Wikipedia, the free encyclopedia
Ceļošana laikā ir koncepcija par pārvietošanos starp noteiktiem punktiem laikā, līdzīgi kā pārvietojoties starp dažādiem punktiem telpā, parasti izmantojot hipotētisku ierīci — laika mašīnu — laiku punktus savienojoša transportlīdzekļa vai portāla veidā. Ceļošana laikā ir atpazīstams jēdziens filozofijā un daiļliteratūrā, taču teorētiskajā fizikā iespējai pārvietoties laikā ir ļoti ierobežots atbalsts, un parasti tas saistīts tikai ar kvantu mehāniku vai tārpejām, ko sauc arī par Einšteina-Rozena tiltiem. 1935. gadā Alberts Einšteins un Nātans Rozens uzrakstīja rakstu, kurā norādīja, ka vispārīgā relativitātes teorija pieļauj šādas ejas, jeb, kā viņi tās nosauca — tiltus.[1]
Vienvirziena pārvietošanās laikā, izmantojot laika palēnināšanos (time dilation) ir labi zināms fenomens speciālās relativitātes un vispārējās relativitātes teorijā, taču ar pašreizējām tehnoloģijām nav iespējams pārvarēt daudz laika.[2] Šī tēma izmantota dažādos agrāk radītos daiļliteratūras darbos, bet īpaši to popularizēja Herberta Velsa 1895. gadā sarakstītais romāns "Laika mašīna", kas joprojām ir populārs zinātniskās fantastikas darbs.