Centrālās vietas teorija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Centrālās vietas teorija ir ģeogrāfijas teorija, kas skaidro saistību starp centrālo apdzīvoto vietu izvietojumu, skaitu un izmēru vienā teritorijā, ņemot vērā mijiedarbību starp ražotājiem un patērētājiem. Teoriju izstrādājis vācu ģeogrāfs Valters Kristallers (Walter Cristaller).