Cilvēks
From Wikipedia, the free encyclopedia
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa. Cilvēks pieder pie hominīdu (Hominidae) dzimtas, cilvēku (Homo) ģints.[1][2] Mūsdienās vienīgā sastopamā H. sapiens pasuga ir H. sapiens sapiens. Neandertālieši (Homo sapiens neanderthaliensis) izzuda pirms apmēram 30 000 gadu. Ģenētiskas norādes uz vairoties spējīgu pēcnācēju radīšanas iespēju starp abām pasugām liecina, ka tās pieder vienai sugai.
- Šis raksts ir par saprātīgo cilvēku. Par citām jēdziena cilvēks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Saprātīgais cilvēks Homo sapiens | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Primāti (Primates) |
Dzimta | Cilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae) |
Cilts | Hominīni (Hominini) |
Ģints | Cilvēki (Homo) |
Suga | Saprātīgais cilvēks (H. sapiens) |
Iedalījums | |
| |
Saprātīgais cilvēks Vikikrātuvē |
Latīņu valodas vārds sapiens nozīmē "saprātīgs", kas pamatā norāda uz cilvēka spēju domāt. Cilvēkiem ir augsti attīstītas smadzenes, kas tam dod iespēju abstrakti domāt, lietot valodu, apzināties savu esamību, kā arī veidot kompleksu kultūru un izmantot to, lai pielāgotos apkārtējai videi.
Cilvēku pārvietošanās uz divām kājām savienojumā ar veiklām piecpirkstu rokām un attīstītām smadzenēm dod cilvēkam iespēju izgatavot un izmantot sarežģītas ierīces, kuru plašā izmantošana atšķir cilvēkus no citām sugām.
Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēki rada kompleksas sociālas struktūras, kas sastāv no atsevišķām grupām, kas savā starpā sacenšas vai sadarbojas. Atsevišķām cilvēku grupām parasti ir vienoti uzskati, mīti, rituāli, vērtības, sociālās normas, kas kopumā veido šo grupu kultūru.
Viena no kultūras sastāvdaļām ir reliģija. Reliģijās kā nozīmīgu cilvēka daļu parasti postulē dvēseli, kas parasti tiek uzskatīta par nemirstīgu arī pēc cilvēka fiziskās nāves. Cilvēku ar dvēseles, sirdsapziņas u.c. palīdzību raksturo arī daudzi filozofijas virzieni.
Homo sapiens pasugas Homo sapiens sapiens gēni ir par gandrīz 99% identiski šimpanzes gēniem.[3] Atšķirība starp cilvēka un šimpanzes gēniem ir aptuveni 10 reižu mazāka nekā atšķirība starp žurkas un peles gēniem.