cilvēku pastāvīgās dzīves vietas maiņa From Wikipedia, the free encyclopedia
Migrācija attiecībā uz cilvēkiem ir to pārvietošanās, piemēram, pārcelšanās no vienas vietas uz citu.
Cilvēkus, kas migrē, sauc par migrantiem.
Saskaņā ar ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta 2013. gada 11. septembrī publicēto ziņojumu migrantu skaits pasaulē bija 232 miljoni jeb 3,2 % no pasaules iedzīvotāju skaita.[1]
Cilvēce, kuras pirmsākumi meklējami Āfrikā, pakāpeniski apmetās uz dzīvi visā pasaulē (pēdējās apdzīvotās teritorijas bija Polinēzijas salas).
16–19. gadsimtā notika masveida eiropiešu migrācija no Eiropas uz Ameriku, Dienvidāfriku un Austrāliju, kur bija daudz brīvas zemes. Tajā pašā laikā no Āfrikas uz Ameriku kā vergi tika ievesti melnādainie cilvēki.
Pēc Otrā pasaules kara situācija mainījās: sāka pieaugt migrācija no jaunattīstības valstīm uz attīstītajām valstīm. Sākotnēji tā bija galvenokārt eiropiešu repatriācija no bijušajām kolonijām, bet pēc tam Eiropā un Ziemeļamerikā arvien vairāk sāka ierasties pamatiedzīvotāji no jaunattīstības valstīm.
Cilvēku ieceļošana valstī vai izceļošana no tās ir ārējā migrācija. Pārvietošanās pa valsts iekšieni ir iekšējā migrācija.
Emigrācija ir piespiedu vai brīvprātīga iedzīvotāju izceļošana no savas valsts.
Imigrācija ir kādas valsts pilsoņu ieceļošana citā valstī ekonomisku, militāru, politisku, reliģisku vai citu iemeslu dēļ.
Svārstmigrācija ir cilvēku regulāra pārvietošanās turp un atpakaļ, piemēram, uz darbu.
Nelegālā migrācija ir process, kad cilvēki pārvietojas pāri robežām vai valsts iekšienē bez pienācīgiem dokumentiem vai valdības iestāžu atļaujas.
Iekšējās migrācijas iemesli ir darba meklējumi, dzīves apstākļu uzlabošanās, dzīves līmeņa paaugstināšanās un dzīvesveida maiņa. Iekšējā migrācija ir īpaši izplatīta valstīs ar plašām teritorijām un dažādiem dabas, klimatiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Valstīs ar lielu teritoriju nozīmīgu vietu ieņem sezonālā darbaspēka migrācija — darbaspēka īslaicīga pārvietošanās uz lauku apvidiem sezonas un lauksaimniecības darbu veikšanai un no lauku apvidiem īslaicīga sezonāla pārvietošanās uz pilsētu.
Galvenais starptautiskās migrācijas iemesls ir ekonomisks — atšķirīgais atalgojuma līmenis, ko var saņemt par vienu un to pašu darbu dažādās pasaules valstīs. Konkrētas profesijas speciālistu trūkums noteiktā reģionā palielina šīs profesijas atalgojumu un attiecīgi stimulē migrantu pieplūdumu. Darbaspēka ārējo migrāciju raksturo augošs augsti kvalificētu speciālistu īpatsvars tās sastāvā. Šī migrācijas forma sākās 20. gadsimta 30. gados, kad ASV bija iespēja izvēlēties zinātniekus–bēgļus no nacistiskās Vācijas. Pašlaik galvenie augsti kvalificētu speciālistu migrācijas virzieni ir no Austrumeiropas uz ASV, Kanādu un vairākām Rietumeiropas valstīm.
Migrāciju daļēji veicina tādi iemesli kā karš (emigrācija no Irākas, Bosnijas, Afganistānas, Sīrijas uz ASV, Apvienoto Karalisti un Eiropu), politiski konflikti (emigrācija no Zimbabves uz ASV) un dabas katastrofas (migrācija no Montserratas uz Apvienoto Karalisti vulkāna izvirduma dēļ).
Piespiedu migrācija var kalpot kā autoritāru režīmu sociālās kontroles līdzeklis, savukārt brīvprātīga migrācija ir sociālās adaptācijas līdzeklis un pilsētu iedzīvotāju skaita pieauguma iemesls.
Iedzīvotāju migrācijai ir būtiska ietekme gan uz nosūtītājvalstu, gan uzņēmējvalstu sabiedrību un ekonomiku. Tā var izraisīt izmaiņas demogrāfiskajā struktūrā, kultūras apmaiņā, ekonomikas izaugsmē vai radīt sociālas un politiskas problēmas, piemēram, imigrantu integrācijas un cilvēktiesību ievērošanas jautājumus. Migrācijai var būt vairāki pozitīvi aspekti:
Papildus politiskajām, demogrāfiskajām un ekonomiskajām sekām liela mēroga migrācija var radīt arī veselības un epidemioloģiskās sekas.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.