Cinobrs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Cinobrs ir sarkans minerāls, nozīmīgākā dzīvsudraba rūda. Nosaukums cēlies no grieķu valodas - šādu minerāla nosaukumu (kinnabari), iespējams, vairākām vielām, lietojis jau Teofrasts. Citi avoti norāda, ka minerāla nosaukums varētu būt cēlies no persiešu valodas - zindžifrah, kas nozīmē "pazudis".
Cinobrs | |
---|---|
Klasifikācija | |
Klase | Sulfīdu minerāls, sulfīds ar metālu, cinobra - hipercinnabarīta sērija |
Štrunca ID | 2/C.18-10 |
Ķīmiskā formula | Dzīvsudraba sulfīds, HgS |
Singonija | Heksagonālā |
Īpašības | |
Krāsa | Koši sārti sarkana līdz ķieģeļsarkana, var būt arī pelēks |
Svītras krāsa | Koši sārta |
Habituss | Romboedriski līdz plātņaini kristāli, biežāk smalkgraudaina masa |
Skaldnība | Ļoti laba |
Lūzums | Nelīdzens, gliemežnīcas lūzuma iezīmes |
Cietība pēc Mosa skalas | 2-2,5 |
Spīdums | Dimanta līdz nespodrs |
Caurspīdīgums | Caurspīdīgs līdz necaurspīdīgs |
Laušanas koeficients | nω = 2.905 nε = 3.256 |
Pleohroisms | Nav |
Blīvums | 8-8,2 g/cm3 |
Cinobrs sastāv galvenokārt no Hg(II) sulfīda HgS. Cinobrs ir nozīmīga dzīvsudraba izejviela, to izmanto arī kā sarkano pigmentu. Cinobra rūda ir indīga un kaitīga cilvēka veselībai.
Cinobram raksturīgi, ka tas var pieņemt divas dažādas struktūras - t.i. tam raksturīgs dimorfisms. Stabilāka struktūra ir veidam, kura struktūra līdzinās dzīvsudraba oksīda (HgO) struktūrai: katram Hg atomam ir divas īsas Hg-S saites (2,36 angstrēmi) un četri garāki Hg---S kontakti (attiecīgi 3,10, 3,10, 3,30, 3,30 angstrēmi). Savukārt melnajai cinobra formai piemīt sfalerīta struktūra.
Cinobru visbiežāk atrod masīvā, graudainā vai smalkgraudainā formā, tam ir ļoti raksturīga koši sarkana krāsa. Retos gadījumos atrod arī lielākus cinobra kristālus, kuriem piemīt skaists dimanta spīdums. Salīdzinoši nereti cinobrs veido dvīņu kristālus - divus kopā saaugušus kristālus. Cinobram ir visaugstākā atstarošanas spēja no visiem minerāliem, ievērojami pārspējot dimanta atstarošanas spēju.
Visbiežāk cinobrs atrodams kā nesenā vulkāniskā darbībā radušos iežu dzīslas aizpildošs minerāls, kā arī sārmainos karstajos avotos.
Nozīmīgākās cinobra atradnes - Almadena Spānijā, Ņūalmadena Kalifornijā, Idrija Slovēnijā, Ņūidrija Kalifornijā, Apujas Alpu piekāje Toskānā, Itālijā. Skaistus cinobra kristālus atrod Guižou provincē Ķīnā. Mūsdienās cinobrs izgulsnējas karstajos avotos Sulfurbenkā Kalifornijā, Stīmbotas avotos Nevadas štatā un citur. Latvijā cinobrs nav sastopams.