Cisterciešu ordenis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Cisterciešu ordenis (latīņu: Ordo Cisterciensis; saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098. gadā Burgundijas valstī (tagad Francijā). Cisterciešu ordeņa mācības pamatā ir uzsvars uz roku darbu un pašpietiekamība, agrāk cisterciešu klosteri sevi uzturēja ar lauksaimniecību un alus darīšanu. Mūki tradicionāli valkā baltas drēbes, tādēļ vēsturiski tika dēvēti par "baltajiem mūkiem" iepretī "melnajiem mūkiem" jeb benediktiešiem.
2005. gadā pie Cisterciešu ordeņa piederēja 1499 mūki (starp tiem 696 priesteru) un 883 mūķenes[1]. Turklāt Striktās Observances novirzienam (Order of Cistercians of the Strict Observance) pieder vēl apmēram 2500 mūku un 1800 mūķeņu 101 vīriešu un 70 sieviešu klosteros[2].