Džeimss Medisons
ASV prezidents no 1809. līdz 1817. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia
Džeimss Medisons, juniors (angļu: James Madison, Jr., izrunā: [ˌdʒeɪmz ˈmædɪsn]; dzimis 1751. gada 16. martā [v.s. 5. martā], miris 1836. gada 28. jūnijā) bija Amerikas Savienoto Valstu ceturtais prezidents, pārstāvēja Demokrātu-republikāņu partiju. Prezidenta amatā bija divus termiņus, no 1809. līdz 1817. gadam. Džeimss Medisons ir viens no ASV Konstitūcijas veidotājiem un Amerikas Savienoto Valstu dibinātājiem. No 1801. līdz 1809. gadam bija ASV valsts sekretārs. 1803. gadā tā brīža ASV prezidentam Tomasam Džefersonam palīdzēja nopirkt Luiziānu no Francijas Pirmās republikas.
- Šis raksts ir par ASV politiķi, prezidentu. Par angļu futbolistu skatīt rakstu Džeimss Medisons (futbolists).
Džeimss Medisons James Madison | |
---|---|
4. ASV prezidents | |
Amatā 1809. gada 4. marts — 1817. gada 4. marts | |
Viceprezidents (i) | Džordžs Klintons (1809-1812), Elbridžs Gerijs (1813-1814) |
Priekštecis | Tomass Džefersons |
Pēctecis | Džeimss Monro |
5. ASV valsts sekretārs | |
Amatā 1801. gada 2. maijs — 1809. gada 3. marts | |
Prezidents | Tomass Džefersons |
Priekštecis | Džons Māršals |
Pēctecis | Roberts Smits |
| |
Dzimšanas dati |
1751. gada 16. martā Pointkonveja, Virdžīnijas kolonija, Britu Amerika (tagad Amerikas Savienotās Valstis) |
Miršanas dati |
1836. gada 28. jūnijā (85 gadu vecumā) Virdžīnija, Amerikas Savienotās Valstis |
Politiskā partija | Demokrātu-republikāņu partija |
Dzīvesbiedrs(-e) | Dollija Toda Medisone |
Profesija | jurists, politiķis, valstsvīrs, vergturis |
Augstskola | Ņūdžersijas koledža (tagad Prinstonas Universitāte) |
Paraksts |
Džeimsa Medisona prezidentūras laikā, no 1812. līdz 1815. gadam, norisinājās Britu—amerikāņu karš. Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karavīri ieņēma un nodedzināja Vašingtonu, tajā skaitā arī Balto namu. Dibinājis Kongresa bibliotēku — pasaulē lielāko grāmatu krātuvi.