Džainisms
From Wikipedia, the free encyclopedia
Džainisms (hindi: जैन धर्म, Jain Dharma) ir viena no vecākajām reliģijām un filozofijām, kura radusies Indijas ziemeļaustrumos ap 6. gadsimtu p.m.ē., bet ir pamats uzskatīt, ka šī reliģija ir vēl senāka.[1] Tradicionāli tiek uzskatīts, ka šīs ticības pamatus sludināja 24 tīrthankaras (pravieši), no kuriem pēdējais Mahāvīra Vardhamāna (zināms arī kā Džina, kas tulkojumā no sanskrita nozīmē ‘uzvarētājs’) tiek uzskatīts par džainisma dibinātāju. Tieši no viņa vārda arī cēlies reliģijas nosaukums. Džainisma literatūru veido džainasutru kanoni un stāsti par Džinu un viņa mācekļiem. Džaini uzskata, ka pasaules pamatā ir divas tatvas: džīva (dvēsele) un adžīva (viss, kas nav dvēsele). Ir vēl piecas tatvas. Džainisma mērķis ir dvēseles atbrīvošana, kas ir realizējams ar askētismu un ahimsu. Kulta ceremonijās notiek džainisma tekstu lasīšana un publiskas grēksūdzes. Džainiem noteikti ir jāveic piecas mahāvratas jeb apņemšanās — nenogalināt, nemelot, nezagt, kontrolēt savas vēlmes un nekrāt iznīcīgās pasaules vērtības.
Džainu kopienai, neskatoties uz tās nelielo izmēru, ir ievērojama reliģiska ietekme Indijā, kur tai ir 4,2 miljoni sekotāju. Daudzi džaini dzīvo arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Rietumeiropā, Āfrikā un Tālajos Austrumos, lielākoties tāpēc, ka uz šīm zemēm ir pārcēlušies dzīvot daudzi imigranti no Indijas. Tiek lēsts, ka visā pasaulē ir aptuveni 6 miljoni džainisma piekritēju. Lielākoties džaini ir tirgotāji un amatnieki. Pastāv divi lielāki džainisma novirzieni: švetambara un digambara.