Džordāno Bruno (itāļu: Giordano Bruno, īstajā vārdā Filipo Bruno (Filippo Bruno); dzimis 1548. gadā, miris 1600. gada 17. februārī), dēvēts arī par Nolieti[1] (latīņu: Nolanus, vācu: Nolaner), bija dominikāņu mūks, filozofs, matemātiķis, okultists. Piemērojot tam Nikolaja Kopernika sistēmu, izvirzīja domu par Sauli kā vienu no zvaigznēm un bezgalīgi daudz pasauļu visumā. Atzīts par ķeceri. Sodīts ar nāvi sadedzinot uz sārta par savu pasaules uzskatu un panteismu.
Ātrie fakti Džordāno Bruno Giordano Bruno, Romā, Itālijā ...
|
Vispārīgā informācija |
Skola, tradīcija |
Renesanse |
Nozīmīgas idejas |
Saule kā zvaigzne, bezgalīgi daudz pasauļu |
Galvenās intereses |
filozofija, kosmoloģija, atmiņa |
Ietekmējies no |
Ibn Rušds, Nikolajs Koperniks, Kūzas Nikolajs, Heinrihs Kornēlijs Agripa, Marsīlio Fičīno, Ramons Lullijs, Džovanni Piko della Mirandola |
Ietekmējis |
Galileo Galilejs, Gotfrīds Leibnics, Benedikts Spinoza, Džeimss Džoiss, Umberto Eko, Artūrs Šopenhauers, Frīdrihs Šellings, Džordžo Agambens, Hanss Blūmenbergs |
Valoda |
itāļu valoda, latīņu valoda |
|
Aizvērt
Pats sevi uzskatīja par filozofu, kabalistu, hermeneitiķi un magu, domātāju un ētikas reformatoru. Kritiķi viņu dēvē par vienu no daudzajiem viduslaiku okultistiem. Visdrīzāk Bruno uzskati un darbība varētu atbilst tam, ko mūsdienās pieņemts apzīmēt par "ezotēriķi". 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē Bruno tika uztverts kā upuris progresa un zinātnes attīstībā, tomēr saglabājušies prāvas materiāli (1940. gadā tika atrasti papildu dokumenti) liek domāt, ka Bruno tika sodīts ar nāvi par viņa reliģiskajiem uzskatiem un maģijas piekopšanu.