Džou dinastija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Džou dinastija (ķīniešu: 周朝; piņjiņs: Zhōu Cháo) bija Ķīnas dinastija, kas valdīja Ķīnā no 1046. gada p.m.ē. līdz 256. gadam p.m.ē. Tā izveidojās pēc Šanu dinastijas valsts sagrāves. Pēc vairākiem sadrumstalotības gadsimtiem Džou dinastiju 256. gadā aizvietoja Cjiņ dinastija. Džou valdnieku tituls bija karalis (wang). Gandrīz 900 gadus ilgajā dinastijas vēsturē valdīja 37 karaļi. Par dinastijas valdīšanas sākumu dažreiz uzskata 1122.p.m.ē., citi seno hroniku pārvērtējumi ir noteikuši 1046. un 1027.p.m.ē. Dinastijas valdīšanas periods ir visilgākais Ķīnas vēsturē un to iedala Rietumu Džou un Austrumu Džou periodos.
|
Lai arī Džou dinastijas valdīšanas laiks Ķīnā bija visilgākais no visām dinastijām, reāla politiskā un militārā vara dinastijas karaļiem piederēja tikai līdz 771. gadam p.m.ē. Rietumu Džou laikā (1046.–771. p.m.ē.) centralizēto karaļa varu sāka vājināt pusneatkarīgās feodālo vasaļu valstiņas. Pēc 771 p.m.ē. dinastija zaudēja reālo varu. Sākās Austrumu Džou periods, kas beidzās ar pēdējā karaļa nogalināšanu.
Pirmā Džou galvaspilsēta līdz 771.p.m.ē. atradās Haojiņā pie Huanhe upes, pie mūsdienu Sjiaņas pilsētas. Dinastijas pastāvēšanas pēdējos gadsimtos galvaspilsētu pārcēla uz Luoji, mūsdienu Luojaņu.