Džulians Švingers
From Wikipedia, the free encyclopedia
Džulians Seimūrs Švingers (angļu: Julian Seymour Schwinger; dzimis 1918. gada 12. februārī, miris 1994. gada 16. jūlijā) - ASV fiziķis. Viens no kvantu elektrodinamikas teorijas pamatlicējiem. 1965. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts (kopā ar Sinitiro Tomonagu un Ričardu Fainmenu).[1] Pirmā elektrovājās mijiedarbības modeļa autors.
| ||||||||||||||||
|
Dzimis Ņujorkā. Studēja Ņujorkas Pilsētas universitātē un Kolumbijas Universitātē, kur 1936. gadā ieguva bakalaura un 1939. gadā doktora grādu (zinātniskais vadītājs Izidors Rabi). Vēlāk strādāja Kalifornijas Universitātē, Bērkli Roberta Openheimera vadībā, bet vēlāk Pardū Universitātē.
Otrā pasaules kara laikā strādāja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, kur nodarbojās ar radara izveidi. Pēc kara no 1945. līdz 1974. gadam pasniedza Hārvarda Universitātē. Bija zinātniskais vadītājs četriem topošajiem Nobela prēmijas laureātiem.
1972. gadā pārgāja darbā uz Kalifornijas Universitāti, Losandželosā. No 1989. gada pievērsās pretrunīgi vērtētajai aukstās kodoltermiskās sintēzes teorijai. Protestējot pret šīs teorijas, viņaprāt, aizspriedumaino noniecināšanu, izstājās no Amerikāņu Fizikas biedrības.