Dalībnieks:Renegats112/Smilšu kaste
From Wikipedia, the free encyclopedia
Hromatogrāfija (no sengrieķu valodas χρῶμα chroma, kas nozīmē "krāsa" un γράφειν graphein "rakstīt"[1]) ir kolektīvais termins laboratorijas tehnoloģiju kopumam, kas paredzēts mikstūru atšķiršanai. Mikstūra tiek izšķīdināta šķidrumā, ko sauc par kustīgo fāzi, kas pārvieto to cauri citu materiālu saturošai struktūrai, sauktai par stacionāro fāzi. Dažādie mikstūras komponenti ceļo ar atšķirīgu ātrumu, kas liek tiem sadalīties. Tas balstās uz sadalīšanos, kas notiek starp kustīgo un stacionāro fāzi.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/95/Gas_chromatograph.jpg/640px-Gas_chromatograph.jpg)
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/68/Fraction_collector_-_sampler_LAMBDA_OMNICOLL.jpg/320px-Fraction_collector_-_sampler_LAMBDA_OMNICOLL.jpg)
Hromatogrāfiju var izmantot preparatīviem vai analītiskiem mērķiem. Preperatīvās hromatogrāfijas mērķis ir atdalīt vielas no vielu maisījuma tālākai vielu izmantošanai (to var uzskatīt arī par attīrīšanu). Analītiskā hromatogrāfijā tiek ņemti mazāki vielu daudzumi un tā domāta vielu relatīvo proporciju mērīšanai maisījumā.