Evolūcijas teorija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu. Organismi no saviem vecākiem pārmanto raksturīgās pazīmes (sauktas arī par īpašībām) ar gēnu starpniecību. Pārmaiņas, kuras sauc par mutācijām, šajos organisma pēcnācēja gēnos veido jaunas īpašības. Ja jaunā īpašība pēcnācējus labāk piemēro videi, kurā tie dzīvo, tad tieši šiem pēcnācējiem ir lielākas izredzes izdzīvot un vairoties tālāk. Šo procesu sauc par dabisko izlasi, kas ļauj šīm pazīmēm gūt virsroku pār citām, izdzīvošanai ne tik svarīgām pazīmēm. Pēc vairākām paaudzēm populācija var iegūt tik daudz jaunu pazīmju, ka izveidojas jauna organismu suga.[1][2]
- Šis raksts ir par dzīvo organismu evolūciju. Par evolūciju skatīt rakstu evolūcija.