Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana bija Livonijas krusta karu pirmais posms, kura rezultātā ar tālaika militāro sabiedroto zemgaļu palīdzību tika pakļauti un kristīti Daugavas, Turaidas, Idumejas un Metsepoles līvi un tika izveidota Livonijas bīskapija. Iekarotās zemes tika sadalītas starp bīskapu un Zobenbrāļu ordeni.
Ātrie fakti Datums, Vieta ...
Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||||
| |||||||||
Karotāji | |||||||||
Ikšķiles, Salaspils, Rīgas, Turaidas un Satezeles līvu zemes; Jersikas un Polockas valstis; Lietuvas kunigaitija |
Livonijas bīskapa vasaļi un krustneši, Zobenbrāļu ordenis; Zemgales zemes | ||||||||
Komandieri un līderi | |||||||||
Līvu vecākie Ako†; Aso; Anno; Dabrelis; Kaupo (kara sākumā); Rūsiņš†; Vladimirs Vseslavičs; Visvaldis Daugerūts†; Svelgats†; Steksis† |
bīskaps Bertolds†; Teoderihs no Turaidas; bīskaps Alberts; Venno, Folkvīns; Vladimirs Mstislavičs; Viestards; Kaupo (kara beigās) |
Aizvērt
Kara turpinājumā Livonijas bīskapam Albertam un Cēsu zobenbrāļiem izdevās noslēgt militāru savienību arī ar Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču un Tālavas letgaļiem, kas kopā ar agrāk pakļautajiem līviem piedalījās karagājienos pret igauņiem, Jersikas valsti un tās sabiedrotajiem lietuviešiem.