Debesskrāpis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Debesskrāpis (kalks no angļu: skyscraper) jeb augstceltne ir sevišķi augsta daudzstāvu celtne. Par debesskrāpi tiek uzskatīta atsevišķi stāvoša būve, kas vertikālā virzienā vienmērīgi sadalīta stāvos un paredzēta cilvēku darbam un dzīvošanai. Eiropā par debesskrāpjiem uzskata celtnes, kuru pēdējais stāvs atrodas vismaz 150 m augstumā. Rīgā par debesskrāpjiem mēdz dēvēt arī zemākas celtnes.
Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Līdz 19. gadsimtam par sešiem stāviem augstākas ēkas būvēja reti, jo nebija ērti lietot kāpnes lielākā augstumā, turklāt toreizējie ūdens sūkņi nespēja uzsūknēt ūdeni vairāk nekā 15 m augstumā. Attīstoties dzelzsbetona, tērauda un sūkņu tehnoloģijām, kā arī pēc lifta izgudrošanas, kļuva iespējams būvju augstumu palielināt desmitiem reižu. Tas īpaši izdevīgi bija lielpilsētās, kuru centros apbūvējamā zeme ir ļoti dārga.
2004. gadā tika uzsākta pasaulē augstākās celtnes — 828 metrus augstā Halīfa torņa — celtniecība Dubaijā, AAE. 2007. gada beigās pasaulē bija vairāk nekā 1500 debesskrāpju, no kuriem 35 bija augstāki par 300 m.