.svg)
Dienvidamerika
Kontinents / From Wikipedia, the free encyclopedia
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem. No austrumiem to apskalo Atlantijas okeāns, bet no rietumiem Klusais okeāns, ziemeļos — Karību jūra. No Ziemeļamerikas to atdala Panamas kanāls, kas atrodas Panamā.
|
| |
| Platība | 17 840 000 km2 |
|---|---|
| Iedzīvotāji | 410 013 492 (2015) |
| Blīvums | 21,4 cilv./km2 |
| Valstis | 13 |
| Atkarīgās teritorijas | 3 |
| Valodas | spāņu, portugāļu, angļu, franču, nīderlandiešu u.c. |
| Laika zonas | UTC-2 līdz UTC-5 |
| Lielākās pilsētas | |
Dienvidamerika ir ceturtais lielākais kontinents pasaulē pēc teritorijas (17 818 508 km2) un piektais lielākais pēc iedzīvotāju skaita (410 miljoni iedzīvotāju 2015. gadā).
Caur visam kontinentam gar rietumu piekrasti stiepjas Andu kalni, kuru nosaukums tulkojumā no indiāņu valodas nozīmē "vara kalni", jo tur ir atrastas lielas vara rūdas atradnes. Andos atrodas lielākais augstkalnu ezers Titikakas ezers, kura platība ir 8300 kilometri un dziļums ir 250 m. Uz austrumiem no Andiem kontinenta ekvatoriālajā daļā plešas milzīgi tropu mežu masīvi, kas tiek intensīvi izcirsti, radot draudus visas pasaules ekosistēmai.
Vēsturiski Dienvidameriku apdzīvoja dažādas indiāņu ciltis. Andu reģionā līdz 16. gadsimtam tām izdevās radīt augsti attīstītu inku civilizāciju. 16. gadsimtā sākās spāņu un portugāļu iekarojumi, un Dienvidamerika tika sadalīta starp Spānijas un Portugāles kolonijām. Kontinentā ieviesās spāņu un portugāļu valoda, kristietība, eiropeiskās sociālās attiecības. Līdz 19. gadsimta sākumam Dienvidamerikā bija izveidojušās nācijas, tāpēc 19. gadsimta pirmā puse pagāja karos par neatkarību, līdz 19. gadsimta vidū Dienvidamerikā tika dibinātas neatkarīgas valstis.
Dienvidamerikas garākā un ūdeņainākā upe ir Amazone. Amazones baseina platība ir 7,2 miljoni kvadrātkilometru. 85% šīs teritorijas klāj ekvatoriālie meži. Upes nosaukums cēlies no kareivīgu sieviešu cilts nosaukuma — amazones.