Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
From Wikipedia, the free encyclopedia
Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika[1] (DSFR) jeb vienkārši Dienvidslāvija bija sociālistiska vienpartijas valsts Balkānos kas pastāvēja no 1945. līdz 1992. gadam. Tā izveidojās pēc Dienvidslāvijas karalistes pastāvēšanas beigām, un sākot ar 1991. gadu sadalījās neatkarīgās Slovēnijas, Horvātijas, Serbijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes un Ziemeļmaķedonijas republikās.
|
Dienvidslāvija bija unikāla starp tā laika Eiropas sociālistiskajām valstīm, jo pēc attiecību saraušanas ar PSRS 1948. gadā tā attīstīja kontaktus ar Rietumu valstīm un kļuva par vienu no Nepievienošanās kustības līderēm.
Pēc Tito nāves 1980. gadā valstī sākās ekonomiska un politiska krīze, kas federālo valsti veda sabrukuma virzienā. 1981. gadā Kosovā notika vardarbīgi protesti, kuros tika prasīta Kosovas republikas izveidošana. 1986. gadā Slobodans Miloševičs kļuva par serbu komunistu līderi un sāka veidot serbu hegemoniju federācijā. Pārējo republiku vidū (īpaši Horvātijā un Slovēnijā) pieauga vēlme pēc pašnoteikšanās. 1990. gada sākumā pēdējais Dienvidslāvijas komunistu kongress nesaskaņu dēļ sašķēlās. Slovēnija un Horvātija pasludināja neatkarību. Dienvidslāvijas sabrukums aizsāka Dienvidslāvijas karus, kas bija asiņainākie militārie konflikti Eiropā pēc Otrā pasaules kara.