Dienvidslāvu valodas
Vikipēdijas lapa
| Dienvidslāvu valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Balkānu pussala |
| Ģenētiskā klasifikācija |
indoeiropiešu valodas
|
| Atzari |
|
| ISO 639-5 | zls |
| Slāvu valodu izplatība Eiropā (dienvidslāvu valodu atzars tumši zalā krāsā) | |
Dienvidslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem. Šajās valodās runā aptuveni 30 miljoni cilvēku, kas galvenokārt dzīvo Balkānu pussalā. Tiek uzskatīts, ka dienvidslāvu valodas radušās no baznīcslāvu valodas. Lielākās dienvidslāvu valodas pēc runātāju skaita ir bulgāru valoda, maķedoniešu valoda (abas ir austrumu dienvidslāvu valodas), slovēņu valoda un serbhorvātu valoda (serbu valoda, horvātu valoda, bosniešu valoda un melnkalniešu valoda; šīs valodas ir rietumu dienvidslāvu valodas). No pārējām slāvu valodām ģeogrāfiski atdala josla, kur izplatītas vācu, ungāru un rumāņu valoda.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidslāvu valodas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| ||||||||||||||||||||||
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
Cover photo is available under {{::mainImage.info.license.name || 'Unknown'}} license.
Cover photo is available under {{::mainImage.info.license.name || 'Unknown'}} license.
Credit:
(see original file).
