Digitālais attēls
From Wikipedia, the free encyclopedia
Digitālais attēls ir attēls, kas sastāv no elementiem, kas pazīstami arī kā pikseļi, katrs ar ierobežotiem, diskrētiem skaitļu intensitātes vai pelēkuma līmeņa attēlojumiem, kas ir tā divdimensiju funkciju izvade, kas tiek ievadīta ar telpiskajām koordinātām, kas apzīmētas ar x, y attiecīgi uz x ass un y ass. [1] Atkarībā no tā, vai attēla izšķirtspēja ir fiksēta, tā var būt vektora vai rastra tipa. Pats par sevi termins "digitālais attēls" parasti attiecas uz rastra attēliem vai bitkartes attēliem (pretstatā vektora attēliem).